Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) regulāri izstrādā un piedāvā iespēju saņemt bezmaksas informatīvos materiālus par daudzveidīgām ar veselību, tās veicināšanu un slimību profilaksi saistītām tēmām. Vēlamies informēt par iespēju pie mums saņemt jaunus informatīvos materiālus par dažādiem veselības jautājumiem, kas var būt noderīgi izglītības iestādēm mācību un veselību veicinošu aktivitāšu īstenošanai.

Informatīvi materiāli par bērnu traumatismu:

• Brošūra “Instrukcija jaunajiem vecākiem "Pārbaudīsim māju"”, A5, 28 lpp. (pieejams drukātā formātā
• Brošūra "Pārvērt pārdrošību par drošību”, A5, 2 lpp. (pieejams drukātā formātā)   

• Brošūra Informatīvs materiāls pedagogiem par ņirgāšanās novēršanu izglītības iestādē", A4, 11 lpp. (pieejams drukātā formātā)
• Brošūra "Pirmā psiholoģiskā palīdzība", A4, 18lpp. (pieejams drukātā formātā)  
• Plakāts “Apturi ņirgāšanos” (pieejams drukātā formātā)
• Plakāts “Skolas apņemšanās” (pieejams drukātā formātā)

• Brošūra "Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam", A5, 12 lpp. (pieejams drukātā formātā)    
• Brošūra "Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam", A5, 12 lpp. (pieejams drukātā formātā)    
• Brošūra "Veselīgu uztura paradumu ceļvedis bērniem 7-10 gadu vecumā", A5, 17 lpp. (pieejams drukātā formātā)   
• Brošūra "Veselīgu uztura paradumu ceļvedis pusaudžiem 11-14 gadu vecumā", A5, 21 lpp. (pieejams drukātā formātā)
• Brošūra "Veselīgu uztura paradumu ceļvedis jauniešiem 15-18 gadu vecumā", A5, 17 lpp. (pieejams drukātā formātā)  

Informatīvi materiāli par seksuālo un reproduktīvo veselību:   

• Brošūra ""Zīlīte" vecākiem. Materiāls vecākiem sarunām par seksu ar pusaudžiem un jauniešiem", A5, 48 lpp. (pieejams drukātā formātā)   
• Brošūra “Attiecības un veselība - mana atbildība”, A5, 20 lpp. (pieejams drukātā formātā)  

Plašāk ar visu izstrādāto informatīvo materiālu klāstu un saturu ir iespējams iepazīties SPKC mājaslapā:  https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali   

Ar prieku ziņojam, ka esam sagatavojuši pirmo NVVST ziņu lapu šajā mācību gadā, lai Jūs informētu par dažādām aktualitātēm, tostarp NVVST sastāva izmaiņām, izglītības iestāžu labās prakses piemēriem veselības veicināšanā, pieredzes apmaiņas braucienu, informatīvo materiālu jaunumiem, vērtīgiem resursiem veselības veicināšanas jomā u. c.

NVVST ziņu lapa šķirstāmā formātā pieejama šeit –
https://heyzine.com/flip-book/2464abfa27.html

Lai ziņu lapu varētu lejupielādēt, ievietot izglītības iestādes mājaslapā, nodot kolēģiem un izglītojamo vecākiem, nosūtām ziņu lapu arī .pdf formātā – https://failiem.lv/u/3cj53uw3db

Patiesi ceram, ka ziņu lapas saturs būs noderīgs ne vien izglītošanas darbā, bet arī ikdienas gaitās. Ļoti priecāsimies saņemt atgriezenisko saiti un atsauksmes par ziņu lapas lietderību, pilnveidojamajiem aspektiem, vēlamajām iekļaujamajām tēmām u.tml.   

Silti aicinām ziņu lapu nodot arī visiem izglītības iestādes darbiniekiem un izglītojamo vecākiem, lai sekmētu zināšanas par veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumiem, kā arī informētu par lieliskajiem darbiem un panākumiem šī semestra laikā. Tāpat aicinām ziņu lapu ievietot izglītības iestādes mājaslapā un/vai sociālajos tīklos.

Lai veiksmīga šī mācību gada pirmā semestra izskaņa!  

3. decembrī tiek atzīmēta Starptautiskā personu ar funkcionāliem traucējumiem diena. Šī diena uzsver iekļaušanas, pieejamības un vienlīdzīgu iespēju nozīmi personām ar funkcionāliem traucējumiem. Atzīmējot šo tematisko dienu, vēlamies atgādināt, ka iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem ir pieejami pielāgoti informatīvie materiāli par dažādiem veselības veicināšanas, slimību profilakses jautājumiem:  

Pielāgoti informatīvie materiāli ar subtitriem un surdo tulkojumu cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem:  

Mācību filma vecākiem "Kā sarunāties ar bērnu dažādos vecuma posmos"  

https://www.youtube.com/watch?v=qC0L9lnXUN4   

Video skolas vecuma bērnu vecākiem par veselīga uztura pamatprincipiem  

https://www.youtube.com/watch?v=GwooqfdplQs   

Izglītojoša filma pieaugušajiem par seksuālo un reproduktīvo veselību  

https://www.youtube.com/watch?v=kI2-GFRW2x8   

Mācību filma 1.–5. klašu skolēniem par veselīgu uzturu  

https://www.youtube.com/watch?v=FsFbMg3lMBY  

Mācību filma 5.–12. klašu skolēniem par seksuālo un reproduktīvo veselību  

https://www.youtube.com/watch?v=s99TVs_OdDM   

Izglītojoša filma jauniešiem par seksuālo un reproduktīvo veselību  

https://www.youtube.com/watch?v=5foO19F86js   

Mācību filma pusaudžiem par narkotiskajām vielām un to radītajām sekām  

https://www.youtube.com/watch?v=ezdLNlunlO0   

Mācību filma pusaudžu ņirgāšanās mazināšanai  

https://www.youtube.com/watch?v=i50yHOe6LV8   

  

Pielāgoti materiāli ar TIFLO komentāriem jeb audio aprakstiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem:  

Video skolas vecuma bērnu vecākiem par veselīga uztura pamatprincipiem  

https://www.youtube.com/watch?v=rP9dpwjeiNs   

Izglītojoša filma pieaugušajiem par seksuālo un reproduktīvo veselību  

https://www.youtube.com/watch?v=zzGKs2cDUv4  

Izglītojoša filma jauniešiem par seksuālo un reproduktīvo veselību  

https://www.youtube.com/watch?v=u7Rr6ZVL_IY  

Mācību filma pusaudžu ņirgāšanās mazināšanai  

https://www.youtube.com/watch?v=ZACaTnIJFIU   

  

Materiāli vieglajā valodā cilvēkiem ar viegliem garīgās attīstības traucējumiem:  

Mācību filma pusaudžu ņirgāšanās mazināšanai https://www.youtube.com/watch?v=joRzRR9vj90   

26. novembrī tiek atzīmēta Dzelzs deficīta diena. Šīs dienas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dzelzs nozīmi cilvēka organisma funkciju nodrošināšanā.

Dzelzs ir mikroelements, kas nepieciešams cilvēka veselībai un labai pašsajūtai, tā deficīts būtiski ietekmē organisma funkcijas un cilvēka dzīves kvalitāti, turklāt nopietnākos gadījumos tas var izraisīt anēmiju jeb mazasinību.

Dzelzij ir neaizstājama loma hemoglobīna sintēzē – hemoglobīns palīdz eritrocītiem jeb sarkanajām asins šūnām nogādāt audos skābekli, tādējādi nodrošinot dažādu organisma sistēmu normālu funkcionēšanu un fizisko labsajūtu.  

Dzelzs deficīta cēloņi var būt:

• Nepietiekams dzelzs daudzums uzturā.
• Palielināta dzelzs nepieciešamība:  
• • grūtniecības laikā;
  • pusaudžu vecumā, organismam augot;
  • sievietēm spēcīgas menstruālās asiņošanas dēļ;
  • dažādu hronisku slimību gadījumā.
• Citu uzturvielu nepietiekamība (piemēram, C un B grupas vitamīnu).

Dzelzs deficītam raksturīgi šādi simptomi:

• nogurums;

• galvas reiboņi;

• miegainība;

• galvassāpes;

• elpas trūkums (īpaši slodzes laikā).

Dzelzi iespējams uzņemt, lietojot uzturā pārtikas produktus, kuri satur dzelzi, piemēram, dzīvnieku aknas, liellopu un putnu gaļa, zivis, pupiņas, zirņi, žāvēti augļi, rieksti un citi produkti.

Dzelzs deficīta dienas ietvaros izstrādāta infografika (materiāls pievienots e-pasta vēstules pielikumā). Aicinām infografiku nosūtīt izglītības iestādes darbiniekiem, skolēniem un skolēnu vecākiem/ aizbildņiem.

Pielikumā pievienotas arī darba lapas skolēniem par dzelzs deficīta tēmu. Sagatavotās darba lapas piemērotas pamatskolas vecuma izglītojamajiem, tomēr aicinām Jūs izvērtēt to satura atbilstību izglītojamo sagatavotībai!

Ceram, ka izstrādātie materiāli izglītojamajiem un izglītības iestādes darbiniekiem sniegs nepieciešamās zināšanas par dzelzs deficītu un dzelzs nozīmi organisma funkciju nodrošināšanā!

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Lai uzlabotu sabiedrības izpratni par HIV/AIDS un veicinātu šo slimību profilaksi, katru gadu 1. decembrī tiek atzīmēta Pasaules AIDS diena.

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss, kas vairojas, iznīcinot asins šūnas, tādējādi novājinot imunitāti. HIV infekcijas beigu stadija ir AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms.  

Inficēties ar HIV var tikai no inficētas personas bioloģiskajiem šķidrumiem (asinīm, izdalījumiem no dzimumorgāniem, mātes piena).  

Ar HIV nevar inficēties:

• sarokojoties, apskaujoties, skūpstoties, šķaudot vai klepojot;
• lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus – telefonu, datoru, dvieli u. c.;
• apmeklējot kopīgas tualetes, dušas, peldoties baseinā;
• braucot sabiedriskajā transportā;
• saskaroties ar sviedriem, asarām, siekalām, izdalījumiem no deguna, urīnu, izkārnījumiem, atvemtām masām, ja vien tie nesatur asinis;
• insektu un dzīvnieku (suņu, kaķu) kodumu vai skrāpējumu rezultātā.

Latvijā ik gadu HIV infekcija tiek atklāta vairāk nekā 200 cilvēkiem, ierindojot Latviju otrajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu vidū  jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. Turklāt starptautiskā projekta "HERMETIC" pētījums liecina, ka patiesais inficēto skaits Latvijā ir par vienu trešdaļu lielāks. Tie ir cilvēki, kuri nezina savu HIV statusu. HIV specifiskā terapija tiek nodrošināta par valsts līdzekļiem.

Veikt HIV eksprestestu ir ātrākais veids, kā noskaidrot to, vai esi inficējies. Par to, kā notiek eksprestestēšana un kādēļ to ir svarīgi veikt ikvienam, iespējams noskatīties šeit:
https://www.youtube.com/watch?v=rkpBeoPLa0c  

Plašāka informācija par testu veikšanas punktiem un to darba laikiem visā Latvijā atrodama Slimību profilakses un kontroles centra mājas lapā: https://www.spkc.gov.lv/lv/atrodi-sev-tuvako-hiv-profilakses-punktu

Pasaules AIDS dienas ietvaros SPKC speciālisti izstrādājuši prezentāciju par HIV/AIDS kopā ar komentāriem, kā arī sagatavojuši uzdevumu un tā aprakstu. Aicinām šos materiālus izmantot vidusskolas klašu skolēnu mācību procesā, aktualizējot HIV/AIDS tēmu.

Tematiskās dienas aktualizēšanai aicinām izmantot arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus.

Izglītojoši video:

• “HIV. Kas TEV par to jāzina?”;
• “HIV eksprestesta veikšana HIV profilakses punktā”;
• “Ģimenes ārsta loma HIV diagnostikā”;
• “Kāpēc svarīgi veikt HIV testu?”;
• “Mīti par HIV Latvijā”;
• “Kā notiek HIV testa veikšana?”.

Informatīvie materiāli:

• “HIV infekcija”;
• “HIV infekcija – tas TEV ir jāzina!”;
• “HIV – 10 fakti, kas Tev jāzina!”;
• “HIV/AIDS, B hepatīts, C hepatīts, seksuāli transmisīvās infekcijas”
• “HIV profilakses punkti”.

Materiālus, pie kuriem ir atzīme "Pieejams drukātā formātā", iespējams saņemt bez maksas drukātā veidā, iepriekš aizpildot un nosūtot uz e-pastu: infomateriali@spkc.gov.lv pasūtījuma veidlapu. Pasūtītajiem materiāliem pakaļ jādodas uz Slimību profilakses un kontroles centru Rīgā, Duntes ielā 22, k-5, darba dienās no plkst. 9.00 līdz 16.30, iepriekš obligāti vienojoties ar SPKC pārstāvi par konkrētu saņemšanas dienu un laiku (lūgums sagaidīt SPKC apstiprinājumu laikam un datumam).    

    

14. novembrī tiek atzīmēta Pasaules diabēta diena.

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kuru raksturo organisma nespēja regulēt glikozes (cukura) līmeni asinīs. Cukura diabēts ir viena no nozīmīgākajām neinfekcijas slimībām gan saslimstības, gan mirstības cēloņu ziņā visā pasaulē.  

Vismaz astoņus no desmit 2. tipa cukura diabēta gadījumiem ir iespējams novērst, veltot vairāk rūpju un uzmanības savai veselībai – uzturot normālu ķermeņa masu, regulāri nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm un lietojot veselīgu, sabalansētu uzturu. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai sabiedrība, tostarp bērni un pusaudži, zinātu un ievērotu veselīga dzīvesveida pamatprincipus savā ikdienā, tādējādi samazinot 2.tipa cukura diabēta attīstības risku nākotnē.  

Šogad SPKC speciālisti ir aktualizējuši infografiku par cukura diabētu, lai atgādinātu par galvenajiem cukura diabēta tipiem, simptomiem un veselīga dzīvesveida principiem 2. tipa cukura diabēta profilaksē. Aicinām infografiku nosūtīt izglītības iestādes darbiniekiem, skolēniem, skolēnu vecākiem, vecvecākiem, krustvecākiem un citiem tuviniekiem.  

Tāpat SPKC speciālisti ir sagatavojuši divas infolapas –  infolapu “Mīti un fakti par cukura diabētu”, kurā atspēkoti sabiedrībā pastāvošie mīti par cukura diabētu, un infolapu “Atpazīsti cukura diabēta simptomus”, kurā apkopoti galvenie cukura diabēta simptomi. Sagatavotās infolapas būs piemērotas dažādu vecuma grupu izglītojamajiem – aicinām Jūs izvērtēt infolapas satura atbilstību izglītojamo sagatavotībai! Ceram, ka izstrādātie materiāli izglītojamajiem un izglītības iestādes darbiniekiem sniegs nepieciešamās zināšanas par cukura diabēta raksturīgākajām pazīmēm un profilaktiskajiem pasākumiem slimības novēršanai.

Aicinām Pasaules diabēta dienā izmantot arī SPKC un VM iepriekš izstrādātos informatīvos materiālus, izglītojot gan skolēnus, gan skolēnu vecākus un izglītības iestādes darbiniekus par 2.tipa cukura diabēta profilakses jautājumiem:

• Informatīvie materiāli par cukura diabētu:
• • Buklets “Cukura diabēts”;
  • Infografika “Cukura diabēts”;
  • Video materiāls “Cukura diabēts – kā no tā izvairīties?”.
• Informatīvie materiāli par veselīgu uzturu:
• • Krāsojamā grāmata “Vesels ēdis”;
  • Darba burtnīca “Pasaules ūdens diena”;
  • Infolapa “Ēd dārzeņus, augļus un ogas katru dienu”;  
  • Infolapa “Ķermeņa masas indekss”;
  • Infografika “Neaizmirsti padzerties!”;
  • Infografika “Ēd veselīgi, izmantojot šķīvja principu”;  
  • Infografika “Patiesība par cukuru” ;
  • Infografika “Saldinātie gāzētie dzērieni” ;
  • Infografika “Tavs dārzs ir vitamīnu un minerālvielu pilns!”;
  • Informatīvais materiāls “Ieteikumi veselīgam veģetāram uzturam”;
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem”;
  • Buklets “Uztura ieteikumi bērniem līdz 2 gadu vecumam”;
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis bērniem 7–10 gadu vecumā”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis pusaudžiem 11–14 gadu vecumā”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura paradumu ceļvedis jauniešiem 15–18 gadu vecumā”;
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam”;
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem”;  
  • Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi sievietēm zīdīšanas periodā”.
• Informatīvie materiāli par fiziskajām aktivitātēm:
• • Infolapa “Fizisko aktivitāšu piramīda”;
  • Uzlīme “Izvēlies kāpt pa kāpnēm”;  
  • Informatīvais materiāls “Fizisko aktivitāšu ieteikumi Latvijas iedzīvotājiem”;  
  • Infografika “Pastaiga – ieguldījums Tavā veselībā visos gadalaikos”;
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi bērniem un pusaudžiem (0-17 gadi)”;
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi pieaugušajiem (18-64 gadi)”;
  • Infografika “Fizisko aktivitāšu ieteikumi senioriem (>64 gadi)” .

Atgādinām ❗  

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.

NOVEMBRIS - VĪRIEŠU VESELĪBAS MĒNESIS

Katru gadu novembrī tiek atzīmēts vīriešu veselības mēnesis ar mērķi veicināt izpratni par vīriešu veselības jautājumiem. Šajā mēnesī uzmanība ir vērsta uz vīriešu fiziskās un garīgās labsajūtas veicināšanu, akcentējot prostatas vēzi, sēklinieku vēzi, psihisko veselību, agrīnu slimību atklāšanu, kā arī veselīgu dzīvesveidu.   

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vīrieši dzīvo vidēji par 9 gadiem īsāku mūžu nekā sievietes. Galvenie priekšlaicīgas nāves cēloņi vīriešiem vecumā līdz 64 gadiem ir asinsrites sistēmas slimības un ļaundabīgie audzēji.  

Vairāk nekā pusei Latvijas vīriešu ir liekais svars vai aptaukošanās, 38% vīriešu savu brīvo laiku pavada mazkustīgi un 38% vīriešu ikdienā smēķē.  

Vīriešu veselības stāvokļa iemesli ir dažādi:

• izpratnes trūkums par veselības problēmām, ar kurām saskaras vīrieši;
• vīrieši atklāti nerunā par savu veselību un par to, kā viņi jūtas;
• nevēlēšanās rīkoties, savas veselības labā;
• iesaistīšanās riskantās darbībās, kas apdraud veselību;
• stigmas, kas saistītas ar psihisko veselību.

Aicinām vīriešus rūpēties par savu gan fizisko, gan psihisko veselību:  

• lietojot veselīgu uzturu,
• esot fiziski aktīviem,
• atsakoties no smēķēšanas un alkohola,
• pavadot laiku ar cilvēkiem, kuri jums liek justies labi,  
• reizi gadā veicot profilaktisko veselības pārbaudi pie sava ģimenes ārsta,
• piedaloties valsts apmaksātās savlaicīgas zarnu un prostatas vēža atklāšanas programmās!  

Aicinām iepazīties ar SPKC izstrādātajiem materiāliem:  

• Infografika “Fakti par vīriešu veselību Latvijā”
• Infografika “Sēklinieku pašpārbaude”
• Infografika “Psihiskā veselība”
• Infografika “Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu”
• Infografika “Fiziskās aktivitātes bērniem un pusaudžiem”
• Informatīvais materiāls “Sēklinieku pašpārbaude” (pieejams drukātā formātā)
• Informatīvais materiāls “Lai būtu skaidrs ! Svarīgākais, kas Tev jāzina par alkohola lietošanu” (pieejams drukātā formātā)
• Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi bērniem no 2 līdz 10 gadu vecumam” (pieejams drukātā formātā)  
• Informatīvais materiāls “Veselīga uztura ieteikumi pusaudžiem un jauniešiem no 11 līdz 18 gadu vecumam” (pieejams drukātā formātā)  
• Informatīvais materiāls “Veselīgu uztura paradumu ceļvedis bērniem 7-10 gadu vecumā” (pieejams drukātā formātā)  
• Informatīvais materiāls “Veselīgu uztura paradumu ceļvedis pusaudžiem 11-14 gadu vecumā” (pieejams drukātā formātā)     
• Informatīvais materiāls “Veselīgu uztura paradumu ceļvedis jauniešiem 15-18 gadu vecumā” (pieejams drukātā formātā)     
• Video “Esi savas veselības noteicējs ! Veic sēklinieku pašpārbaudi”   

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.    

STARPTAUTISKĀ D VITAMĪNA DIENA

29. septembris - Pasaules sirds diena

Ik gadu 29.septembrī tiek atzīmēta Pasaules sirds diena, lai informētu sabiedrību par sirds un asinsvadu slimībām, apvienotu cilvēkus cīņā pret sirds un asinsvadu slimību radīto slogu, kā arī veicinātu veselīgu dzīvesveidu. Sirds un asinsvadu veselība ir cilvēka dzīves kvalitātes pamatvērtība. Ja sirds ir vesela, tad cilvēkam ir lielāka iespēja būt aktīvam, dzīvespriecīgam, možam – un otrādi.

Sirds un asinsvadu slimības ir biežākais nāves cēlonis pasaulē un arī Latvijā. Sirds un asinsvadu slimības ir cieši saistītas ar dzīvesveida paradumiem, it īpaši smēķēšanu (arī elektronisko smēķēšanas ierīču lietošanu), neveselīgu uzturu, mazkustīgumu un psihosociālu stresu. Gandrīz trīs ceturtdaļas no visām nāvēm, kas saistītas ar sirds un asinsvadu slimībām un citām hroniskām slimībām, varētu novērst, ja tiktu mainīti dzīvesveida paradumi.  

Izglītības iestāde ir vide, kas var palīdzēt veicināt, attīstīt un pilnveidot skolēnu veselīgos paradumus. Veselību veicinoša skolas vide nodrošina bērnam iespēju pieņemt apzinātus un pierādījumos balstītus veselību ietekmējošus lēmumus, potenciāli samazinot sirds un asinsvadu slimību attīstību nākotnē.  

Šogad Pasaules sirds dienā SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku “7 veidi, kā lutināt sirdi” pedagogiem, vecākiem un vecāko klašu skolēniem, apkopojot vienkāršus ieteikumus, kā palīdzēt saglabāt sirds veselību un parūpēties par to ilgtermiņā. Turpretim sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem SPKC speciālisti ir izstrādājuši infolapu “Pasaules sirds diena”, ietverot aizraujošus faktus par sirdi un svarīgākos ieteikumus sirds veselībai. Pielikumā nosūtām infografiku un infolapu .pdf un .png formātos, lai Jums ir iespēja materiālus ievietot skolas mājaslapā, sociālo tīklu kontos, izprintēt un novietot skolā pie ziņojumu stenda vai klasēs, aktualizējot Pasaules sirds dienu.

Aicinām Pasaules sirds dienas ietvaros izmantot arī citus SPKC izstrādātos informatīvos materiālus, izglītojot gan skolēnus, gan skolēnu vecākus un izglītības iestādes darbiniekus:

• Infografika "Rūpējies par savu sirdi, izvēloties veselīgu uzturu"  
• Brošūra "Sirds un asinsvadu veselības formula" (pieejama tikai elektroniskā formātā)
• Grāmatzīme ''7 veselas sirds rādītāji'' (pieejama tikai elektroniskā formātā)
• Pastkarte "Kā atpazīt infarktu/insultu?" (pieejama drukātā formātā)
• Tests Vai proti atpazīt insultu un pareizi rīkoties?
• Tests Vai proti atpazīt infarktu un pareizi rīkoties?
• Krāsojamā uzdevumu grāmata bērniem "Vesels ēdis" (pieejama drukātā formātā)

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Materiālus, pie kuriem ir atzīme "Pieejams drukātā formātā", iespējams saņemt bez maksas drukātā veidā, iepriekš aizpildot un nosūtot uz e-pastu: infomateriali@spkc.gov.lv pasūtījuma veidlapu. Pasūtītajiem materiāliem pakaļ jādodas uz Slimību profilakses un kontroles centru Rīgā, Duntes ielā 22, k-5, darba dienās no plkst. 9.00 līdz 16.30, iepriekš obligāti vienojoties ar SPKC pārstāvi par konkrētu saņemšanas dienu un laiku (lūgums sagaidīt SPKC apstiprinājumu laikam un datumam).

Aicinām iepazīties arī ar Veselības ministrijas materiāliem par sirds veselību:

• Noslēguma ziņojums “Pilotprojekts sirds un asinsvadu slimību (SAS) riska faktoru noteikšanai un mazināšanai bērniem”
• Informatīvs atbalsta materiāls pedagogiem "Par 9 līdz 13 gadus vecu bērnu sirds un asinsvadu slimību profilaksi"  
• Sirds veselības kalendārs bērniem  
• Plakāts ''Veselīga bērna sirds noslēpumi''  
• Video "Veselīgas uzkodas sirds veselībai"

Priecāsimies, ja izmantosiet šos materiālus mācību procesā un izsūtīsiet tos bērniem un viņu vecākiem zināšanu pilnveidošanai!

Katru gadu 10. septembrī tiek atzīmēta Pasaules pašnāvību novēršanas diena, kuras šī gada sauklis ir “Radīt cerību ar darbību”. Šīs dienas mērķis ir pievērst uzmanību pašnāvību profilaksei, mazināt aizspriedumus un veicināt organizāciju un sabiedrības izpratni, sniedzot vēstījumu, ka pašnāvības ir novēršamas.

Pašnāvība jeb suicīds ir apzināta dzīvības atņemšana sev pašam. Lai arī psihiska saslimšana nav obligāts pašnāvniecisku tieksmju vai pašnāvības priekšnosacījums, psihiski traucējumi būtiski paaugstina pašnāvības vai pašnāvības mēģinājuma risku.

Pašnāvības novēršanā visbūtiskākais aspekts ir savlaicīga un pēc iespējas agrīna psiholoģiskām ciešanām un/vai paaugstinātam pašnāvības riskam pakļauto personu atpazīšana.  

Bērnu un pusaudžu biežākie pašnāvības riska faktori:

• Satraucošs dzīves notikums, kas pieaugušajam sākotnēji var likties nenozīmīgs, piemēram, problēmas skolā vai attiecībās, konflikts ar draugiem vai tuviniekiem, sociāla izstumšana;
• Psihiska saslimšana (piemēram, depresija) vai nopietna fiziska saslimšana (piemēram, diabēts vai seksuāli transmisīva slimība) pašam vai tuviniekiem;
• Bijusi fiziskas, emocionālas vai seksuālas vardarbības pieredze, ieskaitot ņirgāšanos (bullingu) skolā un vardarbību ģimenē;
• Alkohola un narkotiku lietošana (pašam pusaudzim un ģimenē);
• Iestājusies neplānota grūtniecība;
• Neskaidrība par savu seksuālo orientāciju;
• Uzsākta ārstēšana ar antidepresantiem dažos gadījumos jauniešiem var palielināt pašnāvības risku.  

Šogad Pasaules pašnāvību novēršanas dienas ietvaros SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku vecāko klašu skolēniem, vecākiem un pedagogiem “Pašnāvību novēršana – kā atpazīt pašnāvības riska pazīmes un palīdzēt līdzcilvēkam” (pievienota e-pasta pielikumā .pdf un .png formātos).

Aicinām izglītības iestāžu pedagogus pārbaudīt savas zināšanas par pašnāvību profilaksi, izpildot situāciju uzdevumus (Sarkanie karogi/Brīdinājuma signāli). Savukārt skolēniem piedāvājiet iespēju izmēģināt jaunas aktivitātes klases saliedēšanai (abi materiāli pievienoti e-pasta pielikumā, Word formātā).  

Vairāk informācijas par pašnāvību riska faktoriem atrodama šeit.

Aicinām iepazīties arī ar citiem SPKC un Veselības ministrijas speciālistu izstrādātajiem materiāliem:  

• “Kādas ir pašnāvības riska pazīmes?” (pieejams drukātā formātā);
• "Pirmā psiholoģiskā palīdzība";
• "Ieteikumi izglītības iestāžu psihologiem un pedagogiem darbam ar skolēniem, kuriem ir uzvedības un emocionāli traucējumi skolas vidē", A5, 28 lpp (pieejams drukātā formātā)
• Mācību filma skolēniem "Katrīna" ņirgāšanās profilaksei skolas vidē;
• "Ieteikumi izglītības iestāžu pedagogiem darbam ar mācību filmām “Katrīna” un “Roberts” emocionālās labklājības veicināšanai un ņirgāšanās mazināšanai skolā un interneta vidē"(pieejams drukatā formātā)
• Infografika “Pašnāvības: fakti un mīti”;
• Infografika “Depresija fakti un pazīmes”;
• Infografika “Psihiskā veselība”.

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit: https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-materiali.     

Ik gadu 14. jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā asinsdonoru diena, veicinot sabiedrības izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar asins ziedošanas nozīmīgumu. Tās mērķis ir veicināt globālu izpratni par asins nepieciešamību to pārliešanai un par brīvprātīgu, bezatlīdzības asinsdonoru būtisko ieguldījumu veselības aprūpes sistēmā.

Drošas asinis un to pārliešana ir ļoti svarīgs veselības aprūpes un sabiedrības veselības faktors. Donoru asinis katru dienu glābj miljoniem dzīvību un uzlabo dažādu pacientu veselības stāvokli un dzīves kvalitāti. Nepieciešamība pēc asinīm ir vispārēja, bet tās nav pieejamas visiem, kam tās būtu nepieciešamas.

Kļūt par asins donoru ir nozīmīgi, jo asinis ir ļoti nepieciešamas, piemēram, pacientiem operāciju laikā. Asins vēža slimniekiem ir nepieciešamas no 1 līdz 3 donoru asins devām dienā, bet reizi trijos mēnešos asins plazmas pārliešana ir nepieciešama arī kādam jaundzimušajam.

Ne tikai pacienti gūst labumu no šī procesa, bet arī pats asins donors, jo asins donori mazāk slimo ar akūtām un hroniskām slimībām, asins ziedošana raisa pozitīvas izjūtas, jo esi palīdzējis kādam grūtā brīdī. Tāpat asins ziedošana ir lieliska iespēja uzzināt savu pulsu, asinsspiedienu un hemoglobīna līmeni, stimulēt asinsrades sistēmu, atjaunojot asins sastāvu. Kļūstot par asinsdonoru, ir iespēja iegūt arī apmaksātu atpūtas dienu.

Aicinām izglītības iestādē aktualizēt šo tēmu, atgādinot par kritērijiem, lai kļūtu par asins donoru. Pirms asinis tiek ziedotas, ir nepieciešams noskaidrot, vai asins donors atbilst dažādiem nosacījumiem, piemēram, vai ir vecuma grupā no 18 līdz 65 gadiem, sver ne mazāk kā 50 kg. Svarīgi, lai dienā pirms asins ziedošanas donors nav lietojis alkoholu, kā arī pēdējā laikā nav slimojis un jūtas vesels. Tāpat pirms asins ziedošanas donoram ir būtiski uzņemt sabalansētu uzturu, lietot daudz šķidruma, kā arī kvalitatīvi izgulēties.

Lai Latvijas veselības aprūpe būtu nodrošināta ar pietiekamiem asins resursiem, veiciniet izglītojamo un izglītības iestādes personāla informētību un izpratni par asins ziedošanas nozīmīgumu, izmantojot SPKC speciālistu izveidoto infografiku “Mums ir viena asinsrite, izglāb 3 dzīvības!” (pievienota e-pasta pielikumā .pdf un .png formātos), kas atbildēs uz jautājumiem, kāpēc un kā kļūt par asins donoru.

Vairāk informācijas meklējiet šeit: donors.lv

Ir sākusies vasara, tādēļ Pasaules pārtikas drošības dienas (7. jūnijs) ietvaros Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti vēlas atgādināt par piesardzības pasākumiem drošam piknikam pie dabas:

• pārtikas transportēšanai izmantojiet somu ar aukstuma elementiem;
• grilējot pievērsiet uzmanību produktu pagatavošanas ilgumam un temperatūrai. Produktus piededzinot, var rasties kaitīgas un vēzi izraisošas vielas, bet kārtīgi neizcepot, pārtikā var saglabāties dažādi slimību izraisītāji, kas izsauc tādus simptomus kā slikta dūša, vēdersāpes, caureja un vemšana;
• ievērojiet roku higiēnu! Mazgājiet rokas, pirms un pēc ēdiena gatavošanas, pirms ēšanas, pēc rotaļām un sporta aktivitātēm, pēc tualetes apmeklējuma. Ja nav pieejamas ziepes un ūdens, izmantojiet roku dezinfekcijas līdzekli. Raugieties, lai roku higiēnu ievērotu arī bērni!
• atcerieties, ka pirms ēšanas rūpīgi jānomazgā arī atrastās meža veltes, jo uz tām var būt dzīvnieku izkārnījumu paliekas.  

Vairāk informācijas par pārtikas drošību atradīsiet Veselības ministrijas informatīvajā materiālā par ēdiena gatavošanu: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/2848/download?attachment

kā arī infografikā "Uzglabā pārtiku pareizi un droši": https://www.spkc.gov.lv/lv/media/17960/download?attachment

un infografikā "Ieteikumi drošai maltītei": https://www.spkc.gov.lv/lv/media/15312/download?attachment

Skaidrojot bērniem pārtikas drošības noteikumus, noderīga būs radošo uzdevumu grāmata "Vesels ēdis" (https://www.spkc.gov.lv/lv/media/5728/download?attachment) un Ziepiņa krāsojamā (https://www.spkc.gov.lv/lv/media/7961/download?attachment) un Ziepiņa radošo uzdevumu grāmata (https://www.spkc.gov.lv/lv/media/7965/download?attachment).

Ar citiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Ik gadu 31. maijā tiek atzīmēta Pasaules diena bez tabakas ar mērķi informēt sabiedrību par tabakas lietošanas bīstamību, par to, ko cilvēki visā pasaulē var darīt, lai aizstāvētu savas tiesības uz veselību un veselīgu dzīvi, lai aizsargātu nākamās paaudzes.

Smēķēšana ir saistīta ar virkni negatīviem īstermiņa un ilgtermiņa veselības iznākumiem, tostarp atkarības rašanos, nikotīna saindēšanos, plaušu, elpceļu, sirds un asinsvadu slimību un vēža palielinātu risku, turklāt smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā.  

Mūsdienās smēķēšanas radītais apdraudējums un izplatība pasaulē neaprobežojas vienīgi ar tabakas cigarešu vai cigāru lietošanu. Smēķēšanas atkarības jēdziens ir daudz plašāks, kā pamatā ir pieaugošais nikotīnu saturošo izstrādājumu piedāvājumu klāsts un sabiedrības, īpaši pusaudžu interese par tiem, tādēļ svarīgi izglītot bērnus, pusaudžus un jauniešus arī par alternatīvo smēķēšanas produktu ietekmi uz veselību un veicināt veselīgu dzīvesveidu.

Šogad Pasaules dienas bez tabakas aktualizēšanai SPKC speciālisti ir izstrādājuši infografiku “Veselības ieguvumi, pārtraucot smēķēšanu” (PDF un PNG formātos) un vairākas informatīvas pastkartes skolēniem un viņu vecākiem (PDF formātā), kuras var nosūtīt līdzcilvēkiem gan virtuāli, gan fiziskā veidā. Piedāvājam izmantot pastkartes, rīkojot nelielu akciju/aktivitāti izglītības iestādē par godu tematiskajai dienai un pamudinot skolēnus pastkartē ierakstīt personīgu apņemšanos vai novēlējumu draugiem, citiem tuviniekiem (piemēram: “Es apņemos pārtraukt smēķēšanu/nesmēķēt, jo zinu, kādu kaitējumu tas var nodarīt manai veselībai.” “Tēt, es gribu, lai Tu pārtrauktu smēķēšanu, jo man rūp Tava veselība.”).

Tāpat aicinām izglītības iestādi izmantot un savā mājaslapā un sociālajos tīklos ievietot SPKC un Veselības ministrijas izstrādātos materiālus par tabakas un/vai nikotīna izstrādājumu lietošanas profilaksi:

• Brošūra Ieteikumi vecākiem, kā runāt ar pusaudzi par alkoholu un smēķēšanu (pieejams drukātā formātā)
• Brošūra Ieteikumi izglītības iestāžu darbiniekiem komunikācijā ar pusaudžiem un vecākiem par jaunajiem nikotīna un tabakas izstrādājumiem  (pieejams drukātā formātā)
• Brošūra Vēlies pārtraukt smēķēšanu? Sāc tagad!  (pieejams drukātā formātā)
• Buklets Pasīvā smēķēšana
• Buklets  Smēķēšanas radītie riski
• Informācija SPKC mājaslapā par smēķēšanu
• Informācija SPKC mājaslapā par jaunajiem nikotīna un tabakas izstrādājumiem  
• Infografika_elektroniskās smēķēšanas ierīces  
• Infografika Elektroniskās smēķēšanas ierīces
• Infografika Nikotīna spilventiņi
• Izglītojošas mācību filmas skolēnu atkarību profilaksei   

Ar citiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Mācību gada izskaņā vēlamies Jūs iepriecināt ar otro 2022./2023.mācību gada NVVST ziņu lapu, lai, sākoties vasaras brīvlaikam, Jums atgādinātu par 2023.gada pirmajā pusē paveikto, informētu par dažādām aktualitātēm, kā arī papildinātu zināšanas, prakses un kompetences darbam ikdienā!

NVVST ziņu lapa šķirstāmā formātā pieejama šeit – https://heyzine.com/flip-book/c0cdd9b330.html.  

Lai ziņu lapu varētu ievietot skolas mājaslapā, nosūtām to arī .pdf formātā failiem.lv mapē – https://failiem.lv/u/27nznv62f.  

Katru gadu 1.jūnijā tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, lai aktualizētu bērnu drošības un labklājības nozīmi sabiedrībā.

Vasaras brīvlaiku, saulainu laiku un atpūtu dabā gaida ikviens skolēns, tomēr, ja vasaras sezonā netiks ievēroti drošības pasākumi, var tikt gūtas smagas traumas.

Lai izvairītos no iespējamajām nelaimēm un negadījumiem, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina iepazīties ar SPKC izstrādātajiem materiāliem un ievērot vairākus drošības padomus vasarā.

Šogad, lai atzīmētu Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, SPKC ir sagatavojis kontrolsarakstu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērnu vecākiem (.pdf un .png formātos) un apkopojumu ar galvenajiem informatīvajiem materiāliem (.pdf formātā), kas ietver drošības jautājumus vasarā. Aicinām vecākus laikus ar bērniem pārrunāt tēmas, kas saistītas ar drošību vasarā un pareizu rīcību ārkārtas situācijās, lai šovasar atpūta brīvā dabā būtu droša. Tāpat aicinām vecākus un citus pieaugušos rādīt savu piemēru, kā pareizi rīkoties uz ceļa, mājās, dzelzceļa tuvumā, atpūšoties pie ūdens, atrodoties saulē, pagalmā un citviet.

Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī zināšanu trūkums nereti noved pie traģiskiem negadījumiem. No 2013. līdz 2021.gadam Latvijā noslīkuši 89 bērni vecumā līdz 19 gadiem –  visbiežāk bērni slīkst atklātās ūdenstilpēs. Tikpat būtiski ir novērst peldsezonas laikā netīši gūtas traumas. Statistikas dati liecina, ka 2020.gadā 61 cilvēkam diagnosticētas traumas, kas gūtas, atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī. Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagām traumām, kas neatgriezeniski ietekmē cilvēka spēju veikt kustības un pašaprūpi, kā arī dzīves kvalitāti kopumā.

SPKC izstrādātie materiāli par drošību, atpūšoties pie ūdens:

·       360 grādu virtuālā tūre, lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens;

·       Video “Esi ūdensdrošs”;

·       Infografika “Pārgalvis=bezgalvis”;

·       Infografika “Peldies droši”;

·       Darba lapas “Starptautiskā ūdens drošības diena”;

·       Darba lapas “Esi drošs pie un uz ūdens”;

·       Brošūra “Man ir mugurkauls”;

·       Video ar Elvi Kurpnieku.

Ne mazāk svarīgi, atpūšoties pie ūdens, ir atcerēties galvenos drošas sauļošanās pamatprincipus:

·       Infografika “Sauļojies droši!”;

·       Infografika “Trīs “U” un esi gatavs tikties ar sauli”;

·       Animācijas video “Ievēro piesardzību, uzturoties saulē”;

·       Brošūra “Sauļošanās ietekme uz veselību”.

Vasarā bērni visbiežāk traumas gūst, braucot ar velosipēdu, skrejriteni vai mopēdu, lecot ūdenī vai spēlējot bumbu. Siltajos laikapstākļos arvien aktuālāka kļūst bērnu uzturēšanās svaigā gaisā, tāpēc būtiski ievērot īpašus piesardzības pasākumus, lai sekmētu bērnu drošību:

· Lēkājot uz batuta, ir svarīgi ievērot drošības pasākumus, lai mazinātu traumatisma risku. Infografika “Lēkā droši!”;

·       Pārvietojoties ar skrituļdēli, skrituļslidām, skrejriteni un velosipēdu, ir svarīgi lietot aizsargķiveri, roku un kāju sargus. Infografika “Brauc droši!”;

·       Svarīgi mācīt bērniem atpazīt un novērst bīstamu situāciju riskus saskarsmē ar mājdzīvniekiem. Infografika “Drošība saskarsmē ar suni”;

·       Lai novērstu saindēšanās risku, ir būtiski sniegt zināšanas par to, kā atpazīt indīgus augus dabā. Infografika “Atpazīsti 10 indīgos augus pļavā un mežā”.

Ņemot vērā augsto bērnu traumatisma statistiku Latvijā, svarīgi pievērst uzmanību arī bērnu drošībai mājas vidē. Ieskaties SPKC izstrādātajā infografikā/plakātā “Parūpējies par bērna drošību mājās”.

Veselības ministrijas īstenotās kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros, vecākiem ir izstrādāti vairāki noderīgi materiāli, kuri pieejami šeit.

Turklāt vecāku organizācija "Mammamuntetiem.lv" sadarbībā ar Veselības ministriju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Slimību profilakses un kontroles centru, Bērnu klīniskā universitātes slimnīcu u.c. ir izdevusi grāmatu "KĀ NOSARGĀT SAVU BĒRNU", ietverot praktiskus padomus par bērnu drošību līdz 6 gadu vecumam, lai palīdzētu vecākiem, vecvecākiem un auklītēm atpazīt un novērst iespējamos riskus, kas var apdraudēt bērnu veselību.

15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā ūdens drošības diena, kuras galvenais mērķis ir veidot globālu izpratni par slīkšanu un tās profilaksi, kā arī izglītot sabiedrību par drošību pie ūdenstilpēm un uz ūdens.

Turklāt 15. maijā Latvijā tiek atklāta peldsezona, kuru uzsākot katram vajadzētu vēlreiz pārskatīt aktuālo informāciju par drošu peldēšanos un atpūtu pie ūdenstilpēm, pārliecināties par savām zināšanām un nepieciešamības gadījumā tās atjaunot. Izglītības iestādē bērni pavada lielu daļu sava laika, tādēļ izglītības iestādei ir liela loma bērnu un jauniešu izglītošanā par drošības pamatprincipiem pie un uz ūdens. Turklāt iegūtās zināšanas skolēni var nodot gan saviem vecākiem, gan draugiem, tādējādi radot pozitīvu efektu uz lielāku sabiedrības grupu, un izmantot jaunu paradumu veidošanā, lai vasaras brīvlaikā atpūta pie ūdens būtu patīkama un droša.

Latvijā katru gadu noslīkst vidēji 136 cilvēki, no kuriem aptuveni katrs devītais ir bērns vai jaunietis vecumā no 5 līdz 24 gadiem. Dati liecina, ka visbiežāk bērni slīkst atklātās ūdenstilpēs. 2020. gadā 61 cilvēks guvis traumas, atpūšoties pie ūdens vai atrodoties ūdenī. Visvairāk traumu ieguvušas personas 35–39 gadu un 15–24 gadu vecumgrupās, visbiežāk – vīrieši. Lēcieni uz galvas ūdenī ir vieni no biežāk sastopamajiem mugurkaula traumu cēloņiem un nereti beidzas ar noslīkšanu vai smagu traumu, ietekmējot cilvēka spēju veikt kustības un pašaprūpi, radot neatgriezeniskas izmaiņas dzīves kvalitātē.  Ikvienam jāapzinās sekas, kas var iestāties pēc neapdomīgas rīcības, un jāatceras pamatprincipi, kas jāievēro, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus.

Šogad, lai atzīmētu Starptautisko ūdens drošības dienu, esam izstrādājuši infografiku vecāko klašu skolēniem un pedagogiem (pievienota e-pasta pielikumā .pdf formātā) un darba lapas par drošu atpūtu pie un uz ūdens sākumskolas vecuma bērniem, kuras pievienotas failiem.lv saitē: https://failiem.lv/u/7x45qbhfj. Aicinām pedagogus individuāli izvērtēt darba lapu piemērotību skolēnu vecumam, spējām un sagatavotībai, izmantojot darba lapas pēc saviem ieskatiem!

Tāpat aicinām izglītības iestādi izmantot un savā mājaslapā un sociālajos tīklos ievietot SPKC izstrādātos materiālus par drošību, atpūšoties pie ūdens:

• Jaunāko klašu skolēniem:

ü  360 grādu virtuālā tūre, lai identificētu bīstamas situācijas un uzzinātu, kā droši atpūsties pie ūdens;

ü  Video “Esi ūdensdrošs”;

ü  E. Kurpnieka stāsts par neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas sekām;

ü  Infografika “Peldies droši” ;

ü  Informatīvais materiāls “Man ir mugurkauls”;

ü  Darba lapas “Esi drošs pie un uz ūdens”.

• Vecāko klašu skolēniem, pedagogiem un vecākiem:

ü  Slēptā kamera: Nelec uz galvas ūdenī!;

ü  Video “Pārgalvis=bezgalvis”;

ü  Infografika “Pārgalvis=bezgalvis”;

ü  Infografika “Peldies droši” ;

ü  Video “Pārgalvības cena. Nelec! Jura Kalniņa stāsts”;

ü  Video “Pārgalvības cena. Nelec! Elvja Kurpnieka stāsts”;

ü  Video “Pārgalvības cena. Nelec! Mārtiņa Karnīša stāsts”;

Ar visiem SPKC izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem iespējams iepazīties šeit.

Ceram, ka šie materiāli palīdzēs veicināt izglītojamajos izpratni par drošību pie un uz ūdens un mudinās ņemt vērā padomus drošai atpūtai pie ūdenstilpēm.

5. maijs - Pasaules roku higiēnas diena

7. aprīlī ik gadu tiek atzīmēta Pasaules veselības diena, kuras mērķis ir aicināt sabiedrību pievērst uzmanību veselībai un rūpēm par to, kā arī aktualizēt iedzīvotāju tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus.

Pielikumā nosūtām darba lapas skolēniem, ar mērķi atgādināt par veselīgiem ieradumiem, ko ikviens no mums var piekopt ikdienā:

• diennaktī veltīt vismaz 8 stundas miegam;
• rītu iesākt ar rīta rosmi;
• dienā izdzert vismaz 6 glāzes ūdens;
• apēst vismaz 5 porcijas augļus un dārzeņus dienā (vismaz pusi no tiem ieteicams uzņemt svaigā veidā)
• ievērot regulāras kustību pauzes;
• ekrānlaiku ierobežot līdz 2 stundām dienā (neskaitot mācību procesu);
• vismaz 60 minūtes dienā atvēlēt vidējas līdz augstas intensitātes fiziskajām aktivitātēm. Vismaz 3 reizes nedēļā veikt augstas intensitātes, tostarp, muskuļus un kaulus stiprinošas fiziskās aktivitātes.

Aicinām pedagogus individuāli izvērtēt darba lapu piemērotību skolēnu vecumam, spējām un sagatavotībai, izmantojot darba lapas pēc saviem ieskatiem!

24. martā ik gadu tiek atzīmēta Pasaules tuberkulozes diena, kuras mērķis ir aicināt sabiedrību pievērst uzmanību jautājumiem, kuri ir saistīti ar tuberkulozi, tās profilaksi un plaušu veselību kopumā.  

Šogad Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti ir sagatavojuši vizuālo materiālu par klepus higiēnu, ar ko aicinām atgādināt skolēniem, ka ne tikai tuberkulozes gadījumā, bet jebkuras elpceļu saslimšanas gadījumā jāatceras par klepus higiēnas ievērošanu elpceļu infekciju neizplatīšanai tālāk. Materiālu atradīsiet šīs e-pasta ziņas pielikumā.

Papildus aicinām iepazīties ar citiem informatīvajiem materiāliem par tuberkulozes tēmu:

• SPKC mājaslapas saturs par tuberkulozi
• Infografika par tuberkulozi
• Plakāts par tuberkulozi
• Īss buklets par tuberkulozi
• Brošūra par tuberkulozi