Esam aktīvi un iesaistāmies

Beidzot vasaras brīvdienas var sākties, kas nozīmē arī mācību gada beigas. Šis gads Dagdas vidusskolā ir bijis daudz citādāks, grūtāks un neparastāks par iepriekšējiem gan skolotājiem, gan skolēniem un viņu vecākiem.

Septembris vēl raisīja cerību, bet jau oktobra beigas 7. – 12. klašu skolēniem iezīmēja pāreju uz attālinātajām mācībām. 1. – 6. klašu skolēni mūsu skolā un rotācijas kārtībā divas dienas nedēļā arī 7. – 12. klašu skolēni ik pa laikam, iekļūstot drošo pašvaldību sarakstā, varēja mācīties klātienē, satiekot gan skolotājus un atbalsta personālu, gan savus klases biedrus.

Citāds šis mācību gads bija arī, turpinot iesaistīties jau iepriekš uzsāktajos projektos.

Darbojoties projektā “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” Nr. 8.3.2.2./16/I/001 SAM, šogad visvairāk iesaistījās skolotāju palīgi, kuri līdzdarbojas jau vairākus gadus ar visiem skolēniem, kuriem nepieciešama papildus palīdzība. Pedagoga palīgi tiek aicināti pie kolēģiem mācību stundu laikā, kā arī  strādā ar dažiem skolēniem atsevišķā klasē, palīdzot apgūt jauno mācību vielu, kopīgi pildot mājasdarbus un atkārtojot iepriekšējās zināšanas. Nepieciešamības gadījumā ar skolēniem tulko un lasa tekstus, strādā ar vārdnīcām, risina matemātikas uzdevumus un meklē nepieciešamo informāciju Google tīmeklī.

"Jauno ķīmiķu nodarbības zinātkāriem bērniem ķīmijā un dabaszinībās" 6. – 9. klašu skolēniem projekta nodarbībās iepriekšējos gados un šī gada 1. semestrī bija ļoti labi rezultāti, skolēnu interese par ķīmiju un dabaszinībām pieauga, bet 2.semestrī diemžēl iesākto turpināt nevarēja, jo Covid 19 pandēmijas dēļ galvenokārt notika attālinātais mācību process.  

Daudz skolēnu iesaistījās arī “Prāta un sporta spēļu” nodarbībās, spēlēja šahu un dambreti, apguva galda tenisa spēles principus, rīkoja sacensības paši savās klāšu grupās, bet sakarā ar attālināto mācību procesu šī projekta aktivitātes klātienē vairs nevarēja notikt. Prieks par skolēniem, kuri paši mājās turpināja pilnveidot savas šaha un dambretes spēles prasmes.

“Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” Nr. 8.3.4.0/16/I/001 PuMpUrS projekta īstenošana notika galvenokārt attālinātā mācību procesa laikā, kad skolēni periodiski ieradās skolā. Konsultācijās pie psihologa tika sniegts psihoemocionālais atbalsts, kā arī kopīgi apzināti iespējamie pašpalīdzības paņēmieni, iespējas un resursi pozitīvās pašapziņas uzturēšanā un stiprināšanā, motivācija vairāk mācīties un darboties pašiem individuāli. Mācību priekšmetos skolēni apmeklēja iespējamās individuālās konsultācijas, pilnveidoja rakstītprasmi, valodas lietojuma prasmi  un centās uzlabot vērtējumu, kad  piemērotā tempā tika izskaidrota un nostiprināta stundās apgūstamā viela. Uzlabojās attieksme pret mājasdarbiem un motivācija strādāt attālināti.

Sadarbībā ar karjeras konsultanti Regīnu Pauliņu 2020./2021. mācību gadā Dagdas vidusskola turpināja piedalīties arī projektā Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”, kur tika plānoti, bet valsts noteikto ierobežojumu dēļ nevarēja notikt daudzi karjeras attīstības atbalsta pasākumi. Izdevās veikt dažādas aptaujas par skolēnu interesēm saistībā ar profesiju izvēli. Sadarbībā ar klašu audzinātājiem tika organizēti pasākumi Karjeras nedēļas ietvaros, piedāvātas aktivitātes vecākiem un skolēniem – tiešsaistes diskusijas “Karjeras lēmums. Kā virzīt? Kā runāt? Kā atbalstīt?” un “Uzzini, padomā un izlem pats!”, izveidota prezentācija par Karjeras nedēļas pasākumiem. Tika nosūtīts ļoti daudz dažādas informācijas skolēniem par aktualitātēm karjeras jomā, atvērto durvju dienām, karjeras dienām, mācību un studiju iespējām, virtuālajām karjeras izstādēm. Jāturpina sadarbība arī ar mācību priekšmetu skolotājiem, integrējot karjeras izglītību mācību saturā, aktivizējot individuālo konsultāciju sniegšanu, jo skolēni vēl nav raduši saņemt šāda veida atbalstu, jādomā arī par vecāku izglītošanu karjeras jautājumos un pasākumu organizēšanu vecākiem.

Dagdas vidusskola labprāt iesaistījās programmā “Skolas soma”, kas  deva iespēju skolēniem klātienē un arī virtuāli iepazīt Latviju mākslas un kultūras norisēs, tai skaitā izzināt Latvijas valstiskuma attīstības un saglabāšanas liecības.

Ļoti aktīvi mūsu skolā darbojas un gūst panākumus 104. Dagdas mazpulks, kur skolēniem kopā ar skolotāju Annu Krilovu ir iespēja piedalīties dažādos projektos, veidojot sajūtu taku, radoši darbojoties kopā ar invalīdu biedrību, pilnveidojoties sajūtu laboratorijā, gatavojot oriģinālus svētku gardumus. Tāpat Mazpulks iesaistās arī sadarbības projektā kopā ar lietuviešiem, kur pēta ekosistēmas – mežu, purvu, audzē un pēta augus.

Mūsu skolai ir cieša sadarbība un iesaistīšanās daudzos Dagdas novadā īstenotajos Latvijas – Lietuvas pārrobežu projektos. Līdz ar to tika atjaunots un labiekārtots sporta stadions, tiek veidota vēl viena āra klase, papildināta skolas materiāltehniskā bāze. Notiek 3 programmu aprobēšana: sports, dabaszinības un kokapstrāde. Projektā iesaistīti skolēni ar speciālām vajadzībām, notiek lekcijas skolotājiem, vecākiem, sociālā pedagoga un psihologa individuālās konsultācijas ar bērniem un viņu vecākiem.

Ļoti ceram, ka nākamajā mācību gadā situācija mainīsies, būs iespēja nodarbībām klātienē, līdz ar to arī projektiem būs turpinājums un iespējas uzsākt arī ko jaunu.

Dagdas vidusskolas direktores vietniece Velta Augustova

“Skolas somas” piedāvājumi arī attālināti var būt interesanti.

Mācību gada beigās abas 7. klases piedalījās divu muzeju piedāvātās nodarbībās.

26.maijā notika stundu gara Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja piedāvāta Muzejpedagoģiskā nodarbība “Ceļojums pagātnē”. Muzeja darbinieks tiešsaistes  Microsoft teams lekcijā, apstaigājot vilciena vagonus, pastāstīja, kā mainījušies ceļojumu paradumi, īpaši saistībā ar dzelzceļu vēsturi, kāds specifisks serviss bija pieejams vilcienos. Skolēni uzzināja, un apskatīja, kāds izskatījās salonvagons, ceļojot uz ārzemēm. Mums pastāstīja, kādas ir atšķirības starp cietumnieku un tā dēvētajiem “lopu vagoniem”. Stāstījums notiek, uzdodot jautājumus, liekot uzminēt dažādu eksponātu nozīmi, tā iesaistot skolēnus sarunā.
Katrs nodarbības dalībnieks pa  pastu dažu dienu laikā saņem ar roku rakstītu pastkartīti no 100 gadu senas vēstures, kuras sūtītāju un izcelsmi atklāj teksts uz kartītes un vēsturisks attēls ar kādu no Latvijas dzelzceļa stacijām. Bija izzinoši, interesanti. Gribējās, lai būtu labāka video kvalitāte.

27.maijā piedalījāmies 40 min. garā RSU Anatomijas muzeja piedāvatā Zoom  Muzejpedagoģiskā nodarbībā un zīmēšanas stundā “Galvaskauss”. . Šāda veida nodarbība ir labs veids, kā uzsākt starpdisciplināras sarunas gan par anatomiju, gan vēsturi, gan ētiku un mākslu. 40 min. garā zoom nodarbībā skolēni paspēja apskatīt muzeja eksponātus, iepazīties ar galvaskausa vecuma, dzimuma atpazīšanas pazīmēm. Izmantojot muzeja speciālista norādījumus, sekojot konkrētiem norādījumiem, visi lekcijas dalībnieki uzzīmēja galvaskausu.

Abas nodarbības bija atšķirīgas, sniedza interesantu informāciju dažādās dzīves jomās 7.-klasniekiem saprotamā veidā. Katrā lekcijā bija padomāts, kā dalībniekus iesaistīt darbā: zīmēt, izteikt savu viedokli. Interesanta ideja arī ar roku rakstītu pastkartīšu saņemšana pa pastu. Mums patika. Katrs varēja sev paņemt ko vērtīgu un interesantu no piedāvātā.

Kopā ar 7.-klasniekiem bija, klausījās, skatījās, zīmēja:

klases audzinātājas sk.Anna, sk.Ausma.

Jaunā Rīgas teātra izrāde “Aspazija. Personīgi”

LATVIJAS SKOLAS SOMAS ietvaros 24. – 25. maijā mēs, 11. b klases skolēni un klases audzinātāja, noskatījāmies digitāli Ingas Ābeles lugas iestudējumu JRT, režisore Māra Ķimele, galvenajās lomās aktieri: Baiba Broka (Aspazija), Ivars Krasts un Ģirts Krūmiņš (Rainis). Izrādē atpazīstam vairākus literātus (Rūdolfs Blaumanis, Jānis Ziemeļnieks) un  vēsturiskās personības (Pēteris Stučka), Raiņa māsu Doru.

Rainis un Aspazija visbiežāk tiek minēti kopā kā mīlestības un radoša tandēma simbols. Aspazija radījusi Raini, un Aspazija ziedojusies Rainim – šāds viedoklis nereti dominē Aspazijas un Raiņa biogrāfu vidū. Bet kas Aspazija bija pati? Izrāde ir par sievieti, dzejnieci un politiķi Aspaziju.

Izrādei ir 2014./2015. g. teātra sezonas Spēlmaņu nakts balva - Gada sasniegums oriģināldramaturģijā.

Skolēnu iespaidi un atziņas pēc izrādes:

“Izrādes pamatā ir stāsts par diviem dzejniekiem - Aspaziju un Raini. Par Aspazijas un Raiņa sarežģīto kopdzīvi, par dažu laikabiedru nespēju saprast viņus.” (Aļona)

“Kad esi teātrī,  tās ir pavisam savādākas emocijas. “(Nadežda)

“Brīžiem bija grūti iedziļināties. Man daudz interesantāk būtu skatīties šo izrādi teātra zālē, nevis pie datora ekrāna, diemžēl neko nevar padarīt, tāda ir situācija.” (Anita)

“Šī izrāde bija par dzejnieces Aspazijas personīgo, ne tik vieglo dzīvi. Tās pamatā ir Aspazijas un viņas dzīvesbiedra Raiņa dzīves fakti.” (Karīna)

“Tā bija ļoti interesanta pieredze - skatīties izrādi, esot mājās, savā istabā. Es it kā skatījos filmu, bet tomēr šai izrādei piemita cita atmosfēra. Man pat radās sajūta, ka es vairāk iedziļinos visā izrādē un aktieru spēlē, jo notiekošo varēja redzēt daudz tuvāk, nekā sēžot zālē. Bija interesanti iepazīt Aspazijas, nedaudz arī Raiņa dzīvi un galvenos notikumus, kas cieši saistās arī ar Latvijas vēsturi. Aizraujoši bija redzēt Aspazijas un Raiņa mīlestības izpausmi tās grūtākajos brīžos. Šī izrāde ir tiešām interesanta un noderīga.” (Vineta)
“Man iepatikās izrāde. Sākums bija neparasts.” (Linda)
“Izrāde bija interesanta, bet diezgan drūma.” (Viktorija)

“Izrāde man iepatikās. Interesants sižets un aizraujoša aktieru spēle, it īpaši man patika, kad tika lasīti dzejoļi. “ (Loreta)

Izrāde (kā citas JRT izrādes, piemēram, “Ziedonis un Visums”) ar saturisko dziļumu un emocionālo piesaisti ir paliekošas mūsu pieredzes, izjūtu un domu pasaulē.  Izrādē izskanējusī Aspazijas un Raiņa dzeja bija tik iederīga šī gada Latvijas pavasarī.

·        “Šodien pašai man nav jāraud,
Ārā lietus raud par mani.”

·        “Šī dzīve bij tukša –
Tu saturu lēji.”

·        “Lai ir grūti, vajag spēt,
Stipram būt – uzvarēt!”

11. b klases audzinātāja Leonora Brence

5. jūnija pašvaldību vēlēšanas

Sestdien, 2021. gada 5. jūnijā, Latvijā norisināsies pašvaldību vēlēšanas, kas Latvijā notiek reizi četros gados jūnija pirmajā sestdienā. Tās būs īpašas Dagdas novada pašvaldību iedzīvotājiem, jo atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai, tiks apvienoti Dagdas un Krāslavas novadi, izveidojot vienotu novadu ar  lielāku teritoriju, ar plašākām iespējām un lielākiem izaicinājumiem. Katram no mums, kas ir sasniedzi 18 gadus, būs jāizdara sava izvēle un jāievēl jauna novada pašvaldības dome.

Krāslavas novada pašvaldības vēlēšanām ir iesniegti 7 saraksti, kuros uz iekļūšanu pašvaldības Domē kopumā pretendē 126 kandidāti, kuri vēlas, lai novads attīstītos, tāpēc ir izstrādātas priekšvēlēšanu programmas, ar kurām var iepazīties ikviens.  Kandidāti ir gatavi strādāt komandā, apvienojot gan jauniešu progresīvo domāšanu, enerģiskumu, mūsdienīgo skatījumu, gan brieduma gadu cilvēku pieredzi.

               No Dagdas novada vēlēšanās startē ļoti daudzi aktīvi sabiedriskās dzīves darbinieki. Neskatoties  uz to, ka šie cilvēki pārstāv dažādas partijas, pauž dažādus uzskatus,  viņus visus vieno vēlēšanās attīstīt novadu, iedzīvotāju labklājības celšana un cienīgas dzīves nodrošināšana. Un kā ir teikts vienā no priekšvēlēšanu programmām: “Mēs dzīvojam mūsu novadā un vēlamies, lai tas ir attīstīts  un plaukstošs - lai tas ir novads cilvēkiem!” Es arī to vēlos, jo nākamajās vēlēšanās arī mana balss būs nozīmīga. 

Andris Vorobjovs 10.a

Skolēnu pieredze attālināto mācību laikā

Attālināto mācību process ir plānošanas un saplānotā īstenošanas laiks, jauns dzīves izaicinājums - īstenot standarta prasības visos mācību priekšmetos, kā arī pieredzes stāsts, kurā mēs visi - gan skolas pedagogi, gan vecāki, gan skolēni - nonākam pie jaunām un radošām atklāsmēm.

     Neskatoties uz būtiskām izmaiņām ikdienas dzīvē, Dagdas vidusskolas audzēkņi ir spējuši pielāgoties izglītības procesam attālināti, īstenojot mācību procesā skolotāju un skolēnu abpusējo līdzatbildību, tāpēc var secināt, ka vispārējā pieredze ir pārsvarā pozitīva. Esam attīstījuši savas prasmes komunicēt, paust savu viedokli skaidrāk, atrast sev nepieciešamo informāciju, analizēt, meklēt kopsakarības, izmantojot digitālos rīkus, kā arī paši esam uzņēmušies atbildību par savām neveiksmēm.

     Secinot par vienu no maniem pieredzes stāstiem, varu teikt, ka savstarpējā komunikācija bija nozīmīgs elements pandēmijas laikā. Man bija iespēja apmainīties ar savām emocijām, pielāgoties jebkurai situācijai, tā kā, piemēram, gatavošanās tiešsaistes stundai bija sarežģītāk nekā klātienes stundai, un arī spēju iedziļināties savās vajadzībās, kas nozīmē, attīstīt un realizēt svarīgas lietas 2020/2021.gadā.    

     Attālinātās mācīšanās laikā ir pieaugusi nepieciešamība veikt mācību uzdevumus un apgūt tēmas patstāvīgi. Daļai skolēnu šāds izaicinājums sagādā sarežģījumus(neskaidrības), tāpēc sakarā ar to pasliktinās mācību gada atzīmes, bet,  tā kā manā skolā ir kvalitatīva mācību sistēma, tad skolotāji ir atsaucīgi, saprotoši un izpalīdzīgi, sniedz emocionālu atbalstu,  ļauj izlabot nesekmīgi uzrakstītus darbus. Konsultācijas mācību priekšmetos nav atceltas, kā arī skolotājiem un skolēniem ir iespēja savstarpēji sazināties - piezvanīt, uzrakstīt ziņu WhatsApp vai arī e-klases pastā, inbox.lv, līdz ar to bija un ir jūtams, ka mācību gaitā saskatāmas pārmaiņas.

     Attālināti mācāmies jau vairākus mēnešus. Lielas iespējas redzēt un satikt citam citu nav , Covid-19 infekcijas izplatības likums to nepieļauj, bet es ceru, ka drošības riski mazināsies un mācības atsāksies klātienē.

Savas pārdomas uzrakstīja Viola Grundāne, 10.a klase

Māmiņ! Es ļoti tevi mīlu!

 Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā. Māmiņdienā mums ir iespēja parādīt, cik mēs mīlam savu mammu un uzdāvināt mīlestības un uzmanības dienu. Dāvināt smaidu, mīlestību, vārdus un emocijas. Baudīt un izjust mammas smaidu.                                                                       

     Mātes dienu šogad svinējām 9. maijā, sveicot ne tikai mūsu māmiņas, bet arī vecmāmiņas, tantes un pazīstamas māmiņas. Kaut gan šogad ir daudz liegumu, nevar labi izbaudīt laiku un atpūsties vai aizbraukt uz citām valstīm, bet cilvēki atruši laiku, atpūšoties un dāvinot laiku savai ģimenei un it īpaši māmiņām.

      Covid-19 laikā mums ir iespēja pavadīt laiku ģimeniski. Tāpēc daudziem 10.klases skolēniem šī diena tika pavadīta ģimenes lokā. Daudzi šajā dienā izbaudīja siltos saules starus un dāvināja savām mammām košus ziedus, kā arī pavadīja dienu, gatavojot un baudot sagatavoto ēdienu. Pastaigas, pikniki  un vienkārši atpūta ar vecākiem dod iespēju aprunāties vai uzzināt kaut ko jaunu – vecāku atmiņas par savu bērnību, skolas gadiem un jaunību.

      Baudot  kopīgo laiku, var parādīt, cik mūsu ģimene ir svarīga.

Mīliet savas māmiņas, jo viņas ir devušas dzīvību, audzinājušas un rūpējušās. Tāpēc mums ir dota diena, kurā mēs varam izpaust savas emocijas, un parādīt to - katrs pavadītais laiks ar mammu ir dārgs. 

10.a klases skolniece Jolanta Paļēviča

(Māte Terēze)

Katru gadu 15. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā  ģimenes diena.

Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas jeb ANO lēmuma ģimenes dienu sāka atzīmēt vairāk nekā pirms 20 gadiem, taču kā oficiālie svētki Latvijā tie parādījās samērā nesen - tikai 2008. gadā.

Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Apvienoto Nāciju Organizācija sāka pievērst uzmanību jautājumiem, kas ir saistīti ar ģimeni. 1989. gadu Ģenerālā asambleja pasludināja par Starptautisko ģimenes gadu. 1993. gadā Ģenerālā asambleja nolēma: katra gada 15. maijs ir jāsvin kā Starptautiskā ģimeņu diena. Šī diena sniedz iespēju palielināt zināšanas par ekonomiskajiem, sociālajiem un demogrāfiskajiem procesiem, kas ietekmē ģimenes.

Katru gadu tiek publicēti ANO ģenerālsekretāra ziņojumi par Starptautiskās ģimeņu dienas aktuālo tēmu. 2021. gada tēma ir “Ģimenes un jaunās tehnoloģijas”, tas ir, uzmanība tiek pievērsta jauno tehnoloģiju ietekmei uz ģimeņu labklājību. Ilgstošā COVID-19 pandēmija parādīja digitālo tehnoloģiju nozīmi darbā, izglītībā un komunikācijā. Pandēmija ir paātrinājusi tehnoloģiskās pārmaiņas, kas jau bija notikušas sabiedrībā.

Ģimene ir vairāku cilvēku kopums, kurus saista ne tikai laulība vai asinsradniecība, bet arī tradīcijas, kopīgie mērķi, atbalsts un mīlestība. Daudzi cilvēki pieraduši pie tās un sāka uzskatīt to par maznozīmīgu lietu, kura nekad nepazudīs, taču tāds domāšanas veids ir aplams. Starptautiskā ģimenes diena ir domāta tam, lai ikkatrs pasaules iedzīvotājs varētu izprast ievērojamo ģimenes lomu savā dzīvē.

Šajā pavasara dienā tiek godinātas visas ģimenes, visi cilvēki tiek aicināti veltīt vairāk uzmanības un laika savām ģimenēm, rūpēties par tām un to vērtībām, tradīcijām.

Rakstu sagatavoja Ksenija Barkanova, 10.klases skolniece

Jaunsargu nodarbība - šaušana

15. maijā 10.a klases 7 skolēni - jaunsargi plkst. 7.45 no rīta brauca uz Janapoli. Mērķis -  pirmo reizi šaut pa mērķiem ar mazkalibra ieroci G36. Izbraukšanas laiks bija pārāk agrs, lai kaut kur dotos, tāpēc visi septiņi jausargi bija miegaini. Braucām mēs ar Krāslavas jaunsargu instruktoru Ēriku Daņiļeviču, jo mūsu instruktors Pēteris Šņukuts vadīja šaušanas nodarbības Janapolē.

Atbraucot uz norādīto vietu, mums drošībai izdeva cimdus, brilles un ausu aizbāžņus, pastāstīja noteikumus, kā arī  mēs saņēmām 75 mazkalibra patronas.

Pēc tam mēs ieņēmām katrs savu “darba” vietu; instruktori mums palīdzēja, katram jaunsargam vai diviem jaunsargiem bija savs instruktors. Mēs klausījāmies, atkārtojām un izpildījām komandas, ko teica galvenais instruktors.

Mēs šāvām no četrām pozīcijām: guļus ar balstu, guļus bez balsta, no ceļa un stāvus. Guļus ar balstu un guļus bez balsta mēs šāvām no 25 metru attāluma, bet no ceļa un stāvus mēs šāvām 50 m attālumā. Ik pēc piecām izšautām patronām jaunsargi skrēja pie sava mērķa skatīties, parunāt ar savu instruktoru par kļūdām un aizlīmēt vietas, kur izšāva. Tā kā ārā bija lietains laiks un šaušanas mērķi bija ārā, visi jaunsargi bija netīri un slapji, jo skraidīja pa dubļiem. Taču neviens neaizmirsa par karantīnu un distanci, tāpēc visi jaunsargi un instruktori bija maskās, ieročus dezinficēja, jo mēs nebijām vienīgie šajās nodarbībās.

Pēc šaušanas mēs pusdienojām, bet mājupceļā dalījāmies ar savām emocijām, veiksmēm un neveiksmēm. Klausoties jaunsargus, secināju, ka visiem ļoti patika šaut, un viņi ar prieku vēlreiz dotos izmēģināt apgūtās prasmes, ja būtu vēl tāda iespēja. Paldies mūsu instruktoram Pēterim Šņukutam.

Droši stājies Dagdas vidusskolas jaunsargu rindās, esi viens no mums!

Attālināts, bet veselīgs dzīves veids mājās

Veselā ķermenī - vesels prāts, pandēmija nav iemesls atteikties no aktīvām un fiziskām nodarbībām, jo, kā mēs visi zinām, ir jāuztur laba fiziskā forma vienmēr, pat arī strādājot vai mācoties attālināti mājās.

Sāksim ar vispārīgiem noteikumiem: sportošanai mājās nepieciešams tikai nedaudz vietas, pacietības un laika.  

Ir jāaprīko vieta, jāatbrīvo neliela vieta dzīvoklī, lai nekas netraucētu pārvietoties. Ideāli, ja tuvumā  atrodas  dators vai planšetdators, lai skatītos videoklipus, un spogulis, lai uzraudzītu vingrinājumu pareizību.

Pirmā metode. Veiciet īsus, aktīvus pārtraukumus visas dienas garumā. Īsas iesildīšanās, kā arī dejas, rotaļas ar māsām un brāļiem un pat mājas uzkopšana ļaus jums palikt fiziski aktīviem mājās.

Otrā metode. Izmantojiet tiešsaistes resursus, kas piedāvā virkni fizisku vingrinājumu. Daudzi no tiem ir bezmaksas, pieejami vietnē YouTube. Ja nav pieredzes šo vingrinājumu veikšanā, esiet piesardzīgs un apsveriet savus spēkus.

Trešā metode. Pastaiga pat nelielās telpās - perimetra staigāšana vai soļošana uz vietas var palīdzēt saglabāt aktivitāti. Ja saņemat telefona zvanu, nestāviet, bet staigājiet pa māju, kamēr runājat . Ja izlemjat iet ārā pastaigāties vai sportot, pārliecinieties, ka esat vismaz metru attālumā no citiem cilvēkiem.

Ceturtā metode. Relaksācija. Meditācija un dziļa ieelpošana un izelpošana palīdzēs jums saglabāt mieru.

Piektā metode. Ēdiens. Ir jāsaprot, ka jāēd daudz ar vitamīniem bagāti ēdieni, piemēram, augļi, dārzeņi, ne mazāk svarīgs faktors ir ūdens. Obligāti ir jādzer ūdens, jo ar to mēs attīrām sevi un savu ādu no nelabvēlīgām vielām.

Mani klases biedri ir ļoti aktīvi un dzīvespriecīgi cilvēki, tāpēc viņiem attālināts dzīves veids  nav iemesls atmest rokas un neko nedarīt. Mēs ļoti motivējam cits citu, tāpēc pavadām laiku aktīvi, pastaigājoties vai braucot ar velosipēdiem. Mūsos ir daudz enerģijas, kuru gribas dāvāt citiem un būt vēl aizvien aktīvākiem.

Mums ļoti palīdz mūsu skolas sporta skolotājas Lilija un Jeļena. Paldies viņām par iedvesmu un padomiem, kā nebūt pasīviem un mazkustīgiem.

Savas domas apkopoja Agnese Titova, 10. a klases skolniece

Dagdas vidusskolas skolēnu sasniegumi mācību priekšmetu olimpiādēs un ZPD konferencēs 2020./2021. mācību gadā

Noslēgusies mācību priekšmetu olimpiāžu 2020./2021. gada sezona. 40 Dagdas vidusskolas 5.-12. klašu skolēni piedalījās 11 mācību priekšmetu olimpiādēs. 3 skolēni bija uzaicināti uz valsts jeb 3. līmeņa olimpiādēm. Viens 12. klases skolēns piedalījās Starptautiskajā  krievu valodas kā svešvalodas olimpiādē, ko organizēja Sanktpēterburgas Valsts Universitāte, kur ieguva 1. vietu. Divas 9. klases skolnieces piedalījās Eiropas Savienības dabaszinību olimpiādē, kur ieguva atzinības. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus, olimpiādes norisinājās attālināti. No 40 skolēniem 30 ieguva godalgotas vietas un atzinības. Visvairāk godalgu saņēma 9. klases skolnieces Renāte Ciganoviča un Lana Žvirble un 12. klases skolnieki Armands Jermaks un Jevgēnijs Locs. Apkopojot olimpiāžu rezultātus, ir redzams, ka Dagdas vidusskolas skolēni ir ieguvuši  14 pirmās vietas, 9 otrās vietas, 15 trešās vietas un 13 atzinības.

Skolēnu sasniegumi, kuri ir ieguvuši godalgotas vietas un atzinības, ir apkopoti tabulā.

27. janvārī Dagdas vidusskolā notika   novada skolēnu  zinātniski pētniecisko darbu konference. Tāpat kā olimpiādes, arī SZPD norisinājās tiešsaistē. Konferencē piedalījās 16 vidusskolēni, kuri prezentēja 13 pētnieciskos darbus, saņemot desmit 1. pakāpes diplomus un trīs 2. pakāpes diplomus. Pirmās pakāpes diplomu saņēma Dagdas vidusskolas 12. klases skolniece Elīna Staģe  par darbu medicīnas un veselības zinātnēs “Fitoncīdu ietekme uz pārtikas produktu uzglabāšanas laiku”, 11. klases skolniece Kristīne Sudraba   par darbu “Sieviešu menstruālās higiēnas preču alternatīvu izvērtējums” (vadītāja bioloģijas skolotāja Anna Krilova), 10. klases skolniece Valērija Mihejeva  par darbu “Celiakija – glutēna nepanesamības slimība” (vadītāja ķīmijas skolotāja Ausma Grizāne), 11. klases skolniece Jūlija Smoļaninova humanitārajās un mākslas zinātnēs par darbu “21. gadsimta pasakas krievu valodā” (vadītāja krievu valodas skolotāja Olita Loče). Šīs skolnieces 5. martā piedalījās Latgales reģiona konferencē, kur saņēma 1. pakāpes, 2. pakāpes un divus 3. pakāpes diplomus. Uz 3. līmeņa valsts ZPD konferenci, kura notika 31. martā, tika uzaicinātas Elīna Staģe un Kristīne Sudraba. Kristīne saņēma Rīgas Stradiņa universitātes  Atzinības rakstu.

Novada konferencē 1. pakāpi ieguva  11. klases skolēni Jānis Burcevs un Ņikita Šaļtis par darbu “Černobiļas avārijas likvidatori Dagdā” (vadītāja vēstures skolotāja Ludmila Lovčinovska),  10. klases skolniece Jana Antonova par darbu “Latvijas disidents – Gunārs Astra” (vadītāja vēstures skolotāja Liene Vorobjova), 11. klases skolniece Milāna Gorbunova par darbu “Tūrisma pakalpojumu izmantošana un tendences Dagdas vidusskolā” (vadītāja ģeogrāfijas skolotāja Alla Dzalbe), 11. klases skolnieces Aleksandra Morozova un Lidija Geka par darbu “Bailes un trauksme jauniešu vecumposmā” (vadītāja skolas psiholoģe Diāna Krilova), 11. klases skolnieks Raimonds Eisaks par darbu “Ģeometrisko pārveidojumu animācijas”, 11. klases skolnieks Raimonds Belkovskis  par darbu “Vidusskolas absolventu karjeras izvēle” (vadītāja matemātikas skolotāja Aija Babre). 

2. pakāpi ieguva 10. klases skolniece Elīna Aprube par darbu “William Shakespeare – writer who speaks for all nations” (vadītāja angļu valodas skolotāja Larisa Mačukāne), Dagdas vidusskolas 11. klases skolnieks Guntars Trofimovs par darbu “Spēles uz papīra” (vadītāja  matemātikas skolotāja Aija Babre) un Dagdas vidusskolas 11. klases skolēni Jānis Ciganovičs un Sandis Dimpers par darbu “Datorspēles kā prāta attīstītājs” (vadītājs  fizikas skolotājs Vladislavs Bartušs).

10. maijā novadā notika 7.-9. klašu skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference, kur Dagdas vidusskolu pārstāvēja divas 8. klases skolnieces. Juliāna Silineviča un Anastasija Gaveika  prezentēja  darbu “Enerģijas dzērienu lietošanas paradumi Dagdas vidusskolas jauniešu vidū” (vadītāja bioloģijas skolotāja Diāna Kiseļova) un ieguva 1. pakāpes diplomu. Liels paldies skolotājiem par skolēnu sagatavošanu olimpiādēm un ZPD konferencēm un   skolēnu vecākiem  par atbalstu šajā sarežģītajā attālināto mācību laikā.

Dagdas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Diāna Stikute

Vasaras brīvlaiks nav aiz kalniem.

Tuvojas skaistākais gadalaiks. Skolēni līksmojas par mācību gada beigām, un izlaidumnieki cītīgi gatavojas eksāmeniem. Ikkatrs no mums veido plānus garākajām skolas brīvdienām – vasaras brīvlaikam. Vidusskolēnu  nodarbes vasarā ir līdzīgas, tāpēc vēlos uzrakstīt par to, ko mēs darīsim vasaras garumā.

Lielākoties  visi jaunieši teica, ka vēlas atpūsties no attālinātām mācībām, brīvo laiku izmantot saviem hobijiem – kūku cepšanai, jogai, sportam, zīmēšanai, lasīšanai, riteņbraukšanai, dažādu rokdarbu veidošanai un papildprasmju apgūšanai, jo, gatavojoties eksāmeniem un vienkārši mācoties, netika atvēlēts laiks savām sirdslietām.

Visi vēlas strādāt. Kāds to dara, lai nopelnītu naudu sev svarīgām lietām, cits – lai iegūtu pieredzi, ko nākotnē spēs izmantot. Vidusskolēni darbosies, sākot no nelieliem projektiem, brīvprātīgo darba līdz pat darbam celtniecības firmās, kas ļoti patīkami pārsteidz. Svarīgākais, ko jaunieši ir ieviesuši savā plānotājā, – pavadīt laiku kopā ar draugiem, apmeklējot diskotēkas un pirtis, ejot pārgājienos, organizējot piknikus un baudot brīnišķīgo laiku bez bailēm no kovida.

Šī vasara solās būt arī ģimeniskuma pilna, jo lielākā daļa skolēnu jau tagad ir saplānojuši doties ar ģimeni ceļojumā gan pa Latviju, gan ārpus tās, palīdzēt saviem vecākiem un vecvecākiem dārzā un remontdarbos.

Balstoties uz sniegto informāciju, vasara noteikti būs krāšņa un labvēlīgiem notikumiem pilna. Tagad vēlos uzmundrināt vidusskolēnus pēdējām mācību nedēļām un novēlēt veiksmi izlaidumniekiem eksāmenos. Lai top!

Līga Beitāne, 10.a  klases skolniece.           

Eiropas diena

Eiropas diena

9. maijā atzīmē Eiropas dienu, tā ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Daudzi nezina, taču šajā datumā tiek atzīmēta Šūmana deklarācijas gadadiena. Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans 1950. gadā Parīzē teica runu, kurā ierosināja Eiropā ieviest jaunu politiskās sadarbības veidu, kas padarītu karu starp Eiropas valstīm neiedomājamu. R. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.

Ik gadu šajā dienā tūkstošiem cilvēku apmeklē ES iestādes, piedalās diskusijās, dodas uz koncertiem un citiem pasākumiem, šādi uzzinot vairāk par ES.

Šis gads ir īpašs, jo sakarā ar COVID – 19 ierobežojumiem mēs nedrīkstam pulcēties, tāpēc ikviens no mums var baudīt šos svētkus virtuāli. Tas varētu būt ļoti noderīgi skolēniem, kas nezina, kur mācīties pēc vidusskolas beigšanas, tādējādi, iespējams, viņi vēlēsies saistīt savu dzīvi ar politiku.

Jau septīto gadu Eiropas Savienība piedāvā skolēniem un ikvienam pieaugušajam pārbaudīt savas zināšanas ‘’Eiropas eksāmenā’’, atbildot uz jautājumiem par Eiropas Savienību. Katrai vecuma grupai ir sagatavoti atbilstoši jautājumi, tāpēc nav jābaidās.

Es esmu piedalījies šajā  eksāmenā iepriekš un esmu gandarīts! Ir interesanti pārbaudīt savas zināšanas un bagātināt tās. Aicinu 7., 8. un 9. maijā piedalīties Eiropas eksāmenā.

https://esmaja.lv/lv/aktualitates/piesakies-un-piedalies-eiropas-eksamena-no-7-lidz-9-maijam

Šajā laikā es ieteiktu visiem apdomāt mūsu dzīvi, kā tā ir saistīta ar Eiropas Savienību, jo ir jāsaprot, kas mums ir dots un ko mēs varētu darīt, lai uzlabotu dzīvi Latvijā.

Savas domas apkopoja Reinis Vigulis, 10. a klases skolēns

Atmodas dziesmas

Programmas „Latvijas skolas soma” norišu plašajā klāstā ir arī koncertlekcija “Atmodas dziesmas. Dziesmotā revolūcija”. Tās digitālais formāts deva iespēju katram 11.a klases skolēnam savās mājās noskatīties šo lekciju, klausoties vēsturiskos faktus par 3.atmodas laiku Latvijā, skatoties dokumentālus kadrus un baudot mūziku un dziesmas ļoti kvalitatīvā izpildījumā.

Koncertlekciju vadīja dziedātājs Mikus Abaroniņš kopā ar multiinstrumentālisti Artu Abaroniņu, spēlēja Jānis Kalniņš (ģitāra), Jānis Miltiņš (klavieres), Krišjānis Bremšs (bungas), video montēja Valdis Krūmiņš.

Tuvojoties 4.maija svētkiem, koncertlekcija bija īsti laikā – tā sniedza ieskatu par Latvijas valstiskuma attīstību laikā no 1986.gada līdz 1991.gadam un ļoti labi izskaidroja 4.maija nozīmīgumu – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

Pēc koncertlekcijas Jūlija  rakstīja, ka, noskatoties un, galvenais, noklausoties koncertlekciju, sajutās lepna - lepna par saviem tautiešiem, par savas valsts brāļiem un māsām, kuri pašaizliedzīgi cīnījās par savas valsts neatkarību tik netipiskā veidā - bez naida, agresijas un vardarbības Latvijas iedzīvotāji vēlējās atkal būt brīvi un izvēlējās to maksimāli miermīlīgi, kas, viņasprāt, ir neticami, ņemot vērā Padomju savienības izdarības pret Latvijas iedzīvotājiem.  

Dziesmas vārdiem runājot, Jūlija raksta, “Tikai tā mēs varam kopā vēl būt”. Atliek tikai cerēt, ka mēs, Latvijas tauta, turpināsim būt vienoti dziesmas pavadījumā.

Aleksandrai radās dažādas neparastas domas, kas lika aizdomāties par visu: dzimteni, problēmām, sāpēm, prieku. Dziesma "Dzimtā valoda" plaši paskaidroja, kas mums ir dzimtā valoda, tā sniedza patīkamas emocijas. Dzirdētās dziesmas tik tiešām iedvesmoja un radīja siltas un jaukas emocijas, it īpaši "Manai tautai"; " Tautas laiks"; " Atgriešanās"; "Tikai tā".

Viņa uzzināja par varas aizliegumiem, par to, kā tauta protestēja, mēģinot nosargāt Daugavu, atcerējās vēstures stundās stāstīto par aizliegumiem okupācijas gados, par barikādēm. Piemēram, ka okupācijas gados nedrīkstēja lietot sarkanbaltsarkano karogu, nedrīkstēja likt ziedus pie Brīvības pieminekļa, nedrīkstēja lasīt to, kas nepatika varai, nedrīkstēja ceļot uz ārzemēm u.c. Taču atmodas laikā cilvēki palika drosmīgāki un sāka dziedāt aizliegtās dziesmas. Kā arī par Baltijas ceļu, kas notika 1989. gadā 23. augustā, kad 2 miljoni cilvēku sadevās rokās, savienojot 3 galvaspilsētas. Tas notika, lai pievērstu uzmanību tam, ka Baltijas valstis bija okupētas.

Vēl Aleksandra uzzināja, kā Liepājā bija nodibināta cilvēktiesību aizsardzības grupa "Helsinki 86".

Viņai ļoti patika klausīties šīs dziesmas, jo dzirdēja patīkamu balsi labā mūzikas pavadījumā.

Raimonds B. atzīmēja, ka video sižetā atskanēja 13 dziesmas. Tās bija diezgan dažādas - gan iepriecinošas, gan ar skumju noti, bet visas bija patriotiskā noskaņā un latviešu valodā. Daudzas dziesmas jau bija dzirdētas, dažas gan viņam bija jaunums. No vēsturiskā skatpunkta skatoties, šis sižets nebija nekas jauns, jo vēsturē un citās dokumentālajās pārraidēs par to jau ir ticis stāstīts. Formāts, kurā tika pasniegta šī informācija bija kaut kas neparasts un interesants. Nebija par daudz ne mūzikas, ne vēsturisko faktu. Lielisks video sižets! – raksta Raimonds.

Lidijai šī koncertlekcija patika, šo dziesmu atmosfēra lika iztēloties, ka atrodamies tajā laikā. To varēja klausīties nenogurdinoties, kā arī aizdomāties par mūsu dzīvi, kā arī gribējās pateikt paldies visiem tiem, kas piedalījās tajā, lai mūsu valsts būtu brīva.

Guntaram arī šī lekcija patika, jo tajā bija kopā sasaistīti vēstures notikumi ar mūzikas izrādēm un tāpēc to varēja skatīties, nenoslogojoties ar tīriem vēstures faktiem.

Jānis C. atzīmēja, ka cilvēki bija vienoti ar domu, ka viņi ir spēks un ir neapstādināmi.

Ņikita uzskatīja, ka šajā videofilmā tika veiksmīgi sakombinēti vēsturiskie fakti, video un muzikālais pavadījums, kurā ietilpa dažādas latviešu dziesmas, kuras tajā laikā pacēla tautas noskaņojumu un palīdzēja atgūt neatkarību.

Sandim arī videofilma likās interesanta, jo bija konkrēti vēstures fakti, kurus varēja sadzirdēt, un noklausīties skaistas dziesmas. Dziesmas bija ļoti nozīmīgas tajos notikumos.

Koncertlekcija likās interesanta arī Raimondam E., jo tā spēja radīt patriotisma sajūtu. Tā bija interesanti izveidota - sakombinēti vēstures fakti ar muzikālo pavadījumu, kas savukārt palīdzēja skatītājam saglabāt interesi. Dziesmas palielināja vēstures faktu nozīmīgumu un spēja palielināt lepnuma sajūtu par to, ko izdarīja mūsu senči.

Kristīnes secinājumi, pārdomas un izjūtas: “Atmodas laika atmiņas vienmēr aizkustina ikviena latvieša sirdi. Visu Atmodas laiku notikumos liela nozīme bija dziesmām, kas vienoja, saviļņoja un deva ticību, tāpēc, klausoties dziesmas, atceroties tālo vēsturi, es dziedāju līdzi “Tikai tā, tikai tā mēs varam kopā vēl būt...”!”

Linda rakstīja: “Ir tik labi dzīvot brīvā Latvijā, ka mums ir sava valsts, un mēs esam saimnieki tajā. Kādreiz tā nebija, pēc 2.pasaules kara dibinātā Latvijas Republika tika okupēta. Trešajā atmodā- dziesmotajā revolūcijā Latvija kļuva neatkarīga. Tas ir brīnums, kuru radīja drosmīgi cilvēki.

Pēc dziesmām es sapratu, cik svarīgi valstij ir dzimtā valoda, jo tā ir mūsu māte. Dieva palīdzība bija svarīga latviešu tautai un tās brīvībai. Dziesmas vienoja un iedvesmoja cilvēkus.

Video bija ļoti pamācošs, jo tajā ir īsta Latvijas vēsture, kuru es atkārtoju un uzzināju daudz ko jaunu. Pēc video noskatīšanās es izvērtēju Latvijas valsts nozīmi manā dzīvē.”

Milāna izjuta lielu pateicību visiem cilvēkiem, kas apvienoja mūs un veicināja to, lai mūsu valsts ir brīva un neatkarīga. Dziesmas ļoti aizskāra ar dziļām domām par dzimteni un tautu. Viņa uzzināja daudz jauna, piemēram, ka bija aizliegts dziedāt dziesmas un nest ziedus pie Brīvības pieminekļa. Labi, ka mums ir pašiem sava valsts un “Tikai tā! Kas jānosargā!”

Arina atzīmēja, ka dziesmotās atmodas laikā latvieši kļuva drosmīgāki. Darīja to, kas bija aizliegts, piemēram, dziedāja aizliegtas dziesmas "Zilais lakatiņš" u.c.. Lai saņemtu neatkarību, viņi sāka apvienoties, jo zināja, ka apvienojoties viņi būs neapturami, viņiem būs spēks uzvarēt Padomju Savienību.

Jānis B. rakstīja, ka, noskatoties šo video, viņš it kā atgriezās novembra svētku laikā, kad mūs kopā vieno dziesmas. Latvieši radīja tās dziesmas, kad bija iespaidoti ar citu cilvēku drosmi un savu nepiekrišanu ar padomju varas lēmumiem. Tajā laikā daudz kas bija aizliegts un dziesmas, kas nepatika padomju varai, bija aizliegtas, tajā skaitā tās dziesmas, kas skanēja par godu latviešu brīvībai un zemei, uz kuras viņi stāv. Tāpēc, ka latvieši kopā spēja mainīt varas lēmumu, viņos parādījās pirmās iezīmes tam, lai pretotos svešai varai un sāktu veidot savu neatkarīgu valsti un dzīvot patstāvīgi un brīvi.

Es priecājos, ka maniem audzēkņiem šī koncertlekcija patika un sniedza emocionālu pārdzīvojumu, kas, es ceru, stiprināja viņu nacionālo identitāti, pilsoniskuma un valstiskās piederības apziņu.

11.a klases audzinātāja Aija Babre

Kā atrast motivāciju savu sapņu realizēšanai

Droši vien katram no mums  ir daudz domu, ideju, mērķu, pēc kuriem gribētos tiekties, un, ja to visu realizētu, mūsu dzīve būtu kā skaists, brīnumains sapnis. Manuprāt, nevienam negribētos mosties, redzot krāšņumu visapkārt.

Realitātē mēs bieži vien pavadām daudz laika Instagramā un Facebookā, skatoties uz to, ka, piemēram, draudzene Lienīte nopirka sev skaistu kleitu, bijušais klasesbiedrs - modernu, dārgu mašīnu, kāds sāka nodarboties ar fitnesu, un jūs redzat, ka viņš ir ļoti labā formā. Dažiem rodas dusmas, niknums un skaudība, citi grib tādus izteiktus muskuļus kā tam cilvēkam, bet paši negrib neko darīt, jo tas ir grūti  un pavisam nav motivācijas. Pat ja rodas kāda iedvesma, paskatoties kādu video Youtubē, mēs sākam  kaut ko darīt, tomēr pēc vienas vai divām dienām motivācija atkal pazūd. Mēs turpinām dzīvot savā realitātē, kura ne tuvu nav tāda, par kādu sapņojam.

Cilvēkam no dabas patīk atlikt svarīgās lietas, veltot sevi nebūtiskajam, un viens no veidiem ir „ja man būtu.. – tad es ...” domāšanas modelis. Mēs bieži sev melojam un veidojam ilūziju: „Ja es nopirkšu jaunus sporta apavus un treniņtērpu  un iegādāšos fitnesa treniņu programmu, tad notievēšu vai uzaudzēšu muskuļus. Ja man būtu nauda un es nopirktu sev foto kameru, kļūtu par populāro blogeri. Ja iegādātos kosmētiku, ko tā skaistā YouTube meitene lieto, būšu tikpat veiksmīga kā viņa.” Tā es varētu turpināt un turpināt.

Bieži mēs neko no tā neizdarām, attaisnojoties, ka nav tam līdzekļu, laika vai citu resursu, bet, ja tomēr iegādājamies kaut ko no tā, tas bieži krāj putekļus kādā kaktā vai plauktā.

Patiesību sakot, es pilnīgi saprotu jūs, jo pati ne vienu vien reizi biju tādās situācijās, tāpēc pastāstīšu nedaudz par sevi.

Kad man bija 14 gadu, es ļoti labi atceros, ka esmu izlasījusi grāmatu par to, kā kļūt par veiksmīgu cilvēku, un man uzreiz radās motivācija mainīt savu dzīvi. Biju ļoti izbrīnīta par to meiteni, kura sāka celties piecos no rīta, dzert vienu glāzi ūdens uzreiz pēc pamošanās, pirms skolas skriet 3 kilometrus, pildīt stiepšanās vingrinājumus, veselīgi brokastot, teikt labus vārdus sev, smaidīt un iet uz skolu ar labu noskaņojumu. Tiešām nezinu, kur es atradu tik daudz spēka, lai to darītu. Jūs domājat, ka man bija viegli? Protams, ka nē!

Tagad man ir 17, un pa šiem trim gadiem es gan kritu, gan arī cēlos augšā, jo dzīvē bija periodi, kad es vairs nevarēju un negribēju to darīt, jo skolā ļoti daudz jāmācās, tāpēc bija tādi momenti, kad gribējās vienkārši izgulēties, zuda arī motivācija. Bija ļoti grūti, bet esmu tik pateicīga sev, ka sāku jau toreiz darīt kaut ko citādāk - mainīt savus ieradumus, jo arī tagad es cenšos darīt to, kas ir grūti, un es redzu rezultātus, tas man dod enerģiju, spēku un motivāciju. Redzu, ka ar katru dienu es kļūstu stiprāka, izturīgāka, ka es vienmēr cenšos saredzēt iespēju, lai kaut ko mainītu.

Atcerieties, ka tieši šeit un tagad tur, kur jūs esat, jums ir visas nepieciešamās iemaņas, informācija un resursi, lai savā dzīvē realizētu savus lolotos sapņus, ja vien jūs sāksiet rīkoties. Saprotiet to, ka motivācija rodas darot, nevis tā ir kaut kur ārpusē, kas ir jāatrod. Tā ir jūsos, kas pieaug proporcionāli rīcībai, tiecoties uz mērķi. Motivācija ir kā sniega pikas velšana, kas kā pavisam maza pārsla rodas jūsu prātā, un,  jo jūs vairāk rīkosieties, jo lielāka sniega pika augs!

Sāciet ar pavisam mazu solīti, kaut mikropiski maziņu, un jūs redzēsiet, ka darot jūs iegūstat pieredzi un zināšanas, ka  rīkojoties  augs jūsu interese un motivācija, ka mazās uzvaras jūs motivēs spert vēl lielākus soļus. Vienmēr ziniet - to, ko jūs spējat iedomāties savā prātā, to arī varat izdarīt reālajā dzīvē neatkarīgi no tā, cik jums gadu! Viss mūsu dzīvē ir iespējams, galvenais - darīt, nepadoties, un jūsu sapņi noteikti piepildīsies!

Savas pārdomas  apkopoja Ieva Murāne, 10. klases skolniece

„Vieglākais veids, kā sākt novērtēt savu darbu, ir iedomāties sevi bez tā...” (O.Vailds)

Starptautisko strādnieku dienu svin 1. maijā. Šo datumu izvēlējās Otrā Internacionāle, lai pieminētu Hejmārketas slaktiņu Čikāgā, kur 1886. gada 4. maijā notika sadursmes starp astoņu stundu darbadienas aizstāvjiem un policiju, kur vairāki cilvēki gāja bojā.

Ik gadu Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs. Šajā dienā tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi un problēmas. 1. maijā daudzās valstīs notiek demonstrācijas ar protesta saukļiem par zemajām algām un neapmierinošiem darba apstākļiem, valdības īstenotajiem taupības pasākumiem vai augsto bezdarba līmeni. Demonstrāciju apmērs un tematika mainās atšķirībā no konkrētā gada aktualitātēm un samilzušajām problēmām.

Pirmo reizi Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi notika 1893. gadā Liepājā.

1990. gada 3. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pasludināja 1. maiju par svētku dienu ar nosaukumu — Darba svētki. Vēstures gaitā daudz kas ir mainījies - gan tradīcijas, gan ieradumi, taču svinēšanas mērķis ir tāds pats.

Darba svētki mūsdienās – kā veicās 10. klases skolēniem:

Daļa skolēnu ģimeņu šo dienu neuzskata par svarīgiem un nozīmīgiem svētkiem, tāpēc nesvin vai dara to reti. Citi svētkus pavada kopā ar ģimeni, radiniekiem vai tuviem draugiem, kopā ēdot svētku pusdienas vai vakariņas, iesākot grila sezonu vai kopā rīkojot pikniku brīvā dabā. Parasti tas notiek pēcpusdienā, kad visi darbi ir izdarīti. Dažas ģimenes šajā dienā kārto māju, dārzu un pagalmu, tādā veidā kopā darot labus darbus. Citiem kā tradīcija ir satikt sen neredzētus ģimenes locekļus vai apciemot vecvecākus, dienu pavadīt bez viedierīcēm, bet tā vietā būt kopā ar ģimeni. Ir tādi skolēni, kuriem 1. maija svētki sakrīt ar dzimšanas dienām vai citiem ģimenē svarīgiem svētkiem, tāpēc tie svin visu kopā.

Manuprāt, šogad šīs diena svinēšana ir labs veids atpūsties un atgūt spēkus, lai veiksmīgi pabeigtu mācību gadu, kurš nevienam nav izdevies viegli, tāpēc visiem vēlu veiksmi un izturību atlikušajā mācību procesā.

Anna Andžāne, 10. a klase

“Ķengurs 2021” Dagdas vidusskolā

Ķengurs ir starptautisks matemātikas konkurss, kas norisinās vienā dienā daudzās valstīs vienlaicīgi.

Kā rakstīts konkursa mājaslapā, tad tā pirmsākumi meklējami 20.gadsimta 80.gadu sākumā Austrālijā, kad matemātikas profesors no Sidnejas Pīters Hollorans (Piter Holloran) nolēma organizēt jaunu spēles-konkursa veidu Austrālijas skolniekiem: aptauju ar piedāvātiem atbilžu variantiem, kuru pārbauda dators. Tūkstošiem skolnieku varēja piedalīties konkursā vienlaicīgi. Austrālijas nacionālā matemātiskā konkursa panākumi bija milzīgi.

1991. gadā divi franču matemātiķi nolēma rīkot šo spēli Francijā, nosaucot to par godu saviem Austrālijas draugiem – Ķengurs. 

Pēc tam pievienojās arī citas valstis un konkurss-spēle ieguva lielu popularitāti.

Konkursa forma ir saglabāta – jautājumu saraksts ar atbilžu variantiem, konkursa diena un stunda, un galvenais princips – „balva visiem”, katram dalībniekam. Katrā valstī ir sava organizācijas komiteja, savas balvas, dažādu valstu rezultāti netiek salīdzināti viens ar otru.

Konkursa mērķis ir veicināt matemātikas popularitāti.

Dagdas vidusskolā konkurss notiek kopš 2016.gada. Skolēnu atsaucība vienmēr ir bijusi liela. Šogad gan pandēmijas dēļ tā ir mazinājusies. Skolēniem tika piedāvāta iespēja izvēlēties uzdevumu risināšanas veidu – papīra formātā (7 skolēni) vai caur uzdevumi.lv (16 skolēni).  

Konkursa “Ķengurs” dalībnieki arī šogad saņems diplomus par 1.vietu savā klašu grupā skolā un sertifikātus par piedalīšanos.

Dagdas vidusskolā 1.vietas ieguvēji savās klašu grupās ir

3.klasē – Emīls Rukša;

4.klasē – Daniels Mamošins;

6 .klasē – Mārtiņš Kokars;

7.klasē – Raivis Bartušs;

8.klasē – Juliana Siliņeviča;

9.klasē – Kitija Jermolajeva;

10.klasē – Ksenija Barkanova;

11.klasē – Ņikita Šaļtis;

12.klasē – Jevgēnijs Locs.

Skolā starp 1.vietas ieguvējiem augstākais procents (89,27%) kopējā  Latvijas sarakstā ir 6.klases skolniekam Mārtiņam Kokaram!

Nākamais labākais rezultāts ir 11.klases skolniekam Ņikitam Šaļtim ( 82,56%) un 4.klases skolniekam Danielam Mamošinam (81,43%).

Paldies viņiem par uzcītību un sasniegto rezultātu!

Sertifikātus par piedalīšanos konkursā saņems Ervīns Punculis un Elga Pauliņa (3.kl.), Sofija Lubgane, Adriana Plakoša, Agnese Geka, Andis Goligins (4.kl.), Evelīna Zemlicka, Baiba Ratinska (6.kl.), Devids Šaļtis (7.kl.), Džastina Leonoviča-Batņa (9.kl), Raimonds Eisaks un Linda Slapiņa (11.kl.), Lauris Vandišs un Veronika Sosnovska (12.kl.).

Pateicību par palīdzību konkursa organizēšanā saņems Aija Babre, Anna Jubele, Sofija Voronova, Rita Vaišļa un Ilona Antonova.

Paldies dalībniekiem un skolotājiem par atsaucību, par vēlmi risināt uzdevumus un sacensties!

Matemātikas MK vadītāja Aija Babre

Putnu pazīst pēc dziesmas, cilvēku pēc darbiem.

Klāt pavasaris. Cik brīnišķīgi doties dabā un sajust zemes smaržu! Sirds izjūt patiesu prieku par mežā atrasto pirmo zilo vizbulīti. Skan visas pamales. Šķiet, katrs putniņš grib pastāstīt, kā viņam klājies garajā ziemā.

Līdzīgi mazajiem putniņiem, arī mēs šogad priecājamies par īsajiem mirkļiem, kad varam satikties skolā klātienes mācībās. Esam priecīgi, ka mūs neaizmirst arī Dagdas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas bibliotekāres Ilona Bronka un Ilona Augustova.

Pateicoties bibliotekārēm, mājturības stundā un klases stundā daudz runājām par putniem – gājputniem un nometniekiem. Mēģinājām tos atpazīt, noteikt katra putna dziesmu, minējām mīklas, risinājām anagrammas, skandējām tautasdziesmas, kur iepriekš bija jāievieto putnu nosaukumi. Bērniem ļoti patika klausīties putnu balsu ierakstus. Klausījāmies arī teiku par gulbja dziesmu un veidojām gulbi no papīra. Stundas paskrēja nemanot. Bērni uzzināja daudz ko jaunu par putniem, guva jaukas emocijas.

Paldies Dagdas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļai par sagatavēm un saldumiem!

2.a klases audzinātāja I.Tukiša

10.a klases otrais mācību gads attālināti

Kādreiz mūsu skolas dzīve bija pavisam citāda. Mēs mācījāmies klātienē, taču 2020.gadā 13.martā viss ir mainījies.

          Pagājis gads, kopš ilgst Covid-19 un visi ierobežojumi. Pa šo ilgo un neparasto laiku daudz kas ir izmainījies, piemēram, mēs vairs nesatiekamies kompānijās, nevaram aizceļot uz ārzemēm, pat nav ļauts brīvi iepirkties.

          Mācības tika organizētas attālināti, jo tas bija nepieciešams sakarā ar Covid-19 situāciju valstī. Mēs mācījāmies attālināti jau no oktobra, tā sakot,  “aizgājām uz nedēļu brīvdienās”. Skolotājiem bija vieglāk vadīt stundas, izmantojot ZOOM platformu un arī vēlāk parādījās GOOGLE MEET, bet mums – ikdienā iespēja sastapties vienam ar otru un mācīties. Sākumā maniem klases biedriem un arī man pašai bija grūti tādā veidā mācīties, bet pieradām. Ar laiku sapratām, kā vieglāk apgūt tēmas. Diemžēl, bet 10.klase tika tajā laikā, kad tiek ieviesta jaunā programma SKOLA2030, tāpēc daudzos mācību priekšmetos tiek apgūtas tēmas, ko mācās 11. un 12.klasēs.

          Šis laiks mums ir bijis it kā parasts un tajā pašā laikā nē. Daudzi no mums varēja pēc stundām sastapties un sazināties, bet vientulības sajūta palika.

          Es varu droši apgalvot, ka, neskatoties uz attālinātu mācīšanos, mēs paši apzinīgi strādājām, pārbaudot savu pacietību, patstāvību, atbildību. Tā ir unikāla iespēja saprast, kas ir svarīgs un kā var sevi pilnveidot.

Kristīne Kromāne, 10.a klase

Lieldienas karantīnas laikā

Lieldienas ir gadskārtējie svētki, kuros piemin Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Šogad šie svētki tika svinēti 4. un 5. aprīlī. Jau otro gadu pēc kārtas mēs esam spiesti svinēt svētkus Covid-19 apstākļos, taču Dagdas vidusskolas skolēni atzīmēja šos svētkus pozitīvi un krāšņiem mirkļiem.

Lieldienām piemīt spēks un burvība, tāpēc šo svētku tuvošanās sajūtu jau nodrošināja mūsu klases audzinātāja Lilija Novicka, kad uzdeva radošo darbu. Pamatnosacījums bija izdomāt un izveidot Lieldienu šķēršļu joslu ar olu karotē, daži skolēni arī tikās klātienē un nofilmēja oriģinālus video. Dagdā tika uzstādītas zaķu kompozīcijas, kas radīja labu svētku noskaņojumu un iesaistīja iedzīvotājus akcijā “Zaķu paslēpes Dagdas novadā”, kad bija iespēja padalīties ar savām Lieldienu bildēm, kur redzami noteikti zaķīši. Zaķis ir auglības un bagātības simbols.

Protams, gatavošanās svētkiem daudziem sākās jau 3. aprīlī, kad varēja uzsākt krāsot olas. Olas simbolizē sauli, auglību un jaunas dzīvības rašanos. Katrai mājsaimniecībai bija sava individuāla pieeja, un katra ola tapa citāda. Olas tika krāsotas gan ar sīpolu mizām, karkadē tēju un citiem dabīgiem materiāliem, gan ar nopērkamām krāsām. Tad notika kaulēšanās, ripināšanas sacensības, ēšana, dižošanās, visdažādāko spēļu īstenošana un arī fotografēšanās.

Lieldienās viennozīmīgi neiztikt bez krāsainām olām, taču svētku galdi tika papildināti arī ar dažādiem svaigu dārzeņu salātiem, karstiem ēdieniem, augļiem un, protams, ar Lieldienu raudzētu maizīti jeb kuliču, kā arī saldo biezpiena desertu “Pasha”. Daudzi arī sajuta pavasari, kad ārā bija brīnišķīgi laikapstākļi, bez problēmām daudzi devās savu māju pagalmos vai brauca uz laukiem, lai pagatavotu gardu šašliku, neizpalika vēlme sakopt savas mājas apkārtni.

Šogad Dagdas vidusskolas skolēni nosvinēja Lieldienu svētkus šaurā ģimenes lokā, taču, lai pilnveidotu tos, ievēroja tradīcijas un ticējumus, piemēram, lai vasarā nekostu odi un būtu saulaina vasara, daudzi izšūpojās šūpolēs, pēruši viens otru ar pūpoliem, pieminot teicienu “Audz apaļš kā pūpols, vesels kā rutks!”

Jaunieši vēlējās satikties ar saviem radiniekiem un draugiem, taču vajadzēja ievērot ierobežojums. Visiem ir cerība, ka nākamos svētkos tiks piedāvāts vairāk iespēju, bet šajā brīdī katrs individuāli radīja sev neparastu un svinīgu atmosfēru.

Domas par Lieldienu norisēm apkopoja Laura Skorodihina, 10.a klase

Bibliotēkas nedēļa