2017./2018.m.g.

Aktuālais 2017./2018.m.g.

Aktualais_2016_17_mac_gada.pdf

Skolotāju konsultāciju laiki 2017./2018. mācību gada 1. semestrī

Ind_d_.pdf

Interešu izglītības programmas 2017./2018.m.g.

Int._izgl._pr. pdf

Dagdas vidusskolas iekšējās kārtības noteikumi

bernu_sudzibu_sanemsanas_kartiba__1_.pdf

Vēstule vecākiem

Vestule_vecakiem__1_.pdf

........................................................................................................................................................................................................................................................

Bernu_tiesibu_aizsardz__lik_groz_-1.pptx

uzvediba_lv_prezentacija.pdf

Pilsoniska_audz_.pdf

<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<


2016./2017.m.g.

Kas__var__kaitet__berna___uzvedibai.pdf

Kārtība, kādā izglītības iestādē uzturas izglītojamo vecāki un citas personas

Uzturesanas_kartiba.pdf

<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Aktivitātes skolas bibliotēkā

Konkursi.pdf

Notikumi.pdf

<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Skolotāju konsultāciju laiki 2016./2017. mācību gada 1. semestrī

skolotaju_konsultaciju_laiki.pdf

Skolotāju konsultāciju laiki 2016./2017. mācību gada 2. semestrī

skolotaju_konsultaciju laiki_.pdf

<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<<

Aktuālais 2016./2017. mācību gadā

Valsts izglītības satura centra prioritātes izglītības procesa pilnveidei mācību un audzināšanas darbā vispārējā, profesionālajā un interešu izglītībā 2016./2017. mācību gadā:

·         Uzsākt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības mācību satura izstrādi un aprobāciju 80 izglītības iestādēs, pakāpeniskas pārmaiņas plānojot gan pirmskolas izglītības, gan pamatizglītības, gan vidējās izglītības mācību saturā un pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidē, t.sk. iekļaujošās izglītības nodrošināšanas kontekstā;

·         Veicināt digitālo prasmju agrīnāku apguvi, lasītprasmes, medijpratības un drošumspējas stiprināšanu, turpinot datorikas mācību satura aprobāciju 2., 5. un 7.klasēs un veicot aktivitātes izglītojamā rīcībspējas un atbildīgas personības stiprināšanā.

·         Sekmēt skolēnu patriotismu un pilsonisko zināšanu, prasmju un vērtību apguvi un pilsonisko līdzdalību skolas, vietējās kopienas, valsts dzīvē. Aktualizēt skolēnu pašpārvaldes darbību, skolas un vietējās kopienas tradīciju kopšanu, turpināt gatavošanos Latvijas simtgadei, nodrošinot ikvienam bērnam un jaunietim līdzdalības iespējas. Motivēt bērnus un jauniešus iesaistīties interešu izglītībā, sekmējot kultūrvēsturiskā mantojuma apgūšanu, saglabāšanu un iesaistīšanos Dziesmu un deju svētku procesā, kā arī izglītojamo individuālo kompetenču pilnveidi interešu izglītības programmās, īpaši tehniskajā jaunradē. Organizēt valsts nozīmes pasākumus kultūrizglītībā, tehniskajā jaunradē, vides interešu izglītībā.

·         Pedagogu radošās darbības un metodiskā darba labās prakses popularizēšanai interešu izglītībā un audzināšanas darbā, organizēt pedagogu profesionālās kompetences pilnveides seminārus un kursus.

·         Veicināt iekļaujošās izglītības principu īstenošanu formālajā un neformālajā izglītībā.

·         Īstenot pasākumus izglītības kvalitātes paaugstināšanai STEM mācību priekšmetos – izstrādāt diagnosticējošos darbus, organizēt 12. klašu skolēniem centralizētā fizikas, ķīmijas un dabaszinību (pēc izvēles) eksāmena otrā pilotprojekta norisi un rezultātu novērtēšanu.

·         Turpināt profesionālās izglītības satura reformu, kuras mērķis ir izveidot patstāvīgi strādājošu, kvalitatīvu, tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu un darba vidē balstītu izglītības pieeju attīstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu, kas spēj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, regulāri izvērtējot un atjaunojot profesionālās izglītības saturu atbilstoši regulāri aktualizētajai nozaru kvalifikāciju struktūrai.

·         Uzsākot modulāro profesionālās izglītības programmu aprobāciju profesionālās izglītības kompetenču centros, nodrošināt iespēju ikvienam apgūt darba tirgū pieprasītas profesijas, papildināt zināšanas nozarē un iegūt jaunu, mūsdienu prasībām atbilstošu profesionālo izglītību sadarbībā ar darba devējiem.

·         Paredzēts uzsākt piecu ESF pasākumu īstenošanu:

1.     SAM 8.3.1. “Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu” pasākums 8.3.1.1. “Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija”;

2.     SAM 8.3.2. “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” pasākums 8.3.2.1. “Atbalsts nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošanai izglītojamo talantu attīstībai”

3.     SAM 8.3.2. “Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai” pasākums 8.3.2.2. „Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”;

4.     SAM 8.5.2. “Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai”;

5.     SAM 8.5.3. “Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi”.


Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas 

LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība

  Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma

 14. panta 38. un 39. punktu

 I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas (turpmāk – audzināšana), vadlīnijas izglītības iestādēs, izņemot augstskolas, tajā skaitā reglamentē Latvijas valsts simbolu – valsts karoga, valsts himnas un valsts ģerboņa – lietošanas noteikumus izglītības iestādē un tās rīkotajos pasākumos;

1.2. pasākumus, kādi rīkojami valsts svētku atzīmēšanai izglītības iestādēs, izņemot augstskolas;

1.3. kārtību, kādā izvērtējama informācijas, tajā skaitā mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai, kā arī šīs izvērtēšanas kritērijus.

2. Par šo noteikumu ievērošanu izglītības iestādē ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs.

3. Šo noteikumu izpratnē audzināšana ir mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu (vērtībizglītošanu) attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā. Audzināšana ir cieši saistīta ar pašaudzināšanu (pašizziņu un pašpilnveidi).

4. Izglītības procesā veicina izglītojamā izpratni, atbildīgu attieksmi un rīcību, kas apliecina šādas vērtības – dzīvību, cilvēka cieņu, brīvību, ģimeni, laulību, darbu, dabu, kultūru, latviešu valodu un Latvijas valsti. Vērtību apliecināšanai un īstenošanai izkopjami šo noteikumu 7.punktā noteiktie tikumi. Vērtību sistēmas veidošanās un tikumu izkopšana ir process, kas turpinās visu mūžu.

 II. Audzināšanas mērķis, uzdevumi un izkopjamie tikumi 

5. Audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu cilvēku, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību sabiedrībā, veicināt izglītojamā izpratni par vērtībām un tikumiem, sekmējot to praktizēšanu, bagātināt kultūrvēsturisko pieredzi, stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei.

6. Audzināšanas kā attieksmju veidošanās uzdevumi ir veicināt izglītojamo:

6.1. spēju brīvi un patstāvīgi domāt, attīstot kritisko domāšanu, morālo spriestspēju un sekmējot atbildīgu rīcību;

6.2. sevis apzināšanos, pašizziņu, gribas audzināšanu, pašpilnveidi un pozitīvu pašvērtējumu, pašaudzināšanu mūža garumā;

6.3. brīvību kā iespēju realizēt savus centienus un mērķus, neierobežojot citu personu pamattiesības, tajā skaitā brīvību;

6.4. pašdisciplīnu, izpratni par pienākumiem un tiesībām, sekmēt to ievērošanu;

6.5. cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, veselību veicinošu un drošu paradumu izkopšanu;

6.6. orientāciju uz ģimeni, laulību, paaudžu vienotības apzināšanu vērtību saglabāšanā, tautas ataudzē un valsts attīstībā;

6.7. piederību Latvijas, Eiropas un pasaules kultūrtelpai, izpratni par vispārcilvēciskajām un kristīgajām vērtībām, latvisko dzīvesziņu, kultūras mantojumu, tradīcijām un to saglabāšanu, līdzdalību kultūras mantojuma un tradīciju pārnesē un latviskās kultūrtelpas attīstībā mūsdienās;

6.8. mērķtiecību uz darbu kā personības pašrealizācijas un eksistences līdzekļu iegūšanas veidu un labklājības avotu;

6.9. nacionālās identitātes veidošanos, valstiskuma apziņu, lojalitāti Latvijas valstij, tās Satversmei un patriotismu;

6.10. sadarbību izglītošanās procesā un ārpus tā, pilsonisko līdzdalību demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanā;

6.11. atbildību par dabas un apkārtējās vides aizsardzību un ilgtspēju.

7. Audzināšanas procesā būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi (indivīda brīvas domāšanas un rīcības izpausmes) ir:

7.1. atbildība – griba un spēja paredzēt savas izvēles un rīcības sekas un rīkoties, respektējot cita cilvēka cieņu un brīvību;

7.2. centība – čaklums, uzcītība, rūpība un griba jebkuru darbu veikt pēc iespējas mērķtiecīgāk, kvalitatīvāk un produktīvāk;

7.3. drosme – izlēmība, baiļu pārvarēšana, rakstura stingrība, situācijas novērtēšana un cieņpilna rīcība, uzņēmība, centieni pēc taisnīgā un labā;

7.4. godīgums – uzticamība, patiesums, vārdu un darbu saskaņa;

7.5. gudrība – māka izmantot zināšanas labā veicināšanai savā un sabiedrības dzīvē;

7.6. laipnība – vēlība, atsaucība pret citiem, pieklājība;

7.7. līdzcietība – attīstīta empātija, vēlme iejusties otra pārdzīvojumos un aktīvs atbalsts;

7.8. mērenība – rīcības un uzskatu līdzsvarotība, spēja nošķirt saprātīgas vēlmes no nesaprātīgām un atteikties no nevajadzīgā; atturēšanās no tā, kas traucē personas attīstību;

7.9. savaldība – pašregulācija, uzvedības un emociju izpausmju kontrole un vadība, respektējot savu un cita cilvēka cieņu un brīvību;

7.10. solidaritāte – savstarpējs atbalsts un rīcības saskaņotība, rūpes par savu, citu un kopīgu labumu, demokrātisks dialogs ar citiem;

7.11. taisnīgums – godprātīga lemšana, cilvēktiesību un citu saprātīgu interešu un morāles normu ievērošana;

7.12. tolerance – iecietība, vēlme izprast atšķirīgo (piemēram, cilvēka ārējo izskatu, veselības stāvokli, uzvedību, viedokli, ticību, paražas).

III. Audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošana izglītības iestādē 

8. Audzināšanas process ir vienots, pēctecīgs, nepārtraukts un daudzveidīgs. Vērtības un tikumus izkopj, pedagogiem un izglītojamajiem praktizējot tikumus un pilnveidojot savu vērtību sistēmu. Izglītojamo audzināšanu īsteno:

8.1. mācību stundās, klases vai grupas audzinātāja stundā, ārpusstundu aktivitātēs, t.sk. starpbrīžos, interešu izglītības programmās, dažādos izglītības iestādes organizētajos pasākumos, nodarbībās un projektos (izglītības iestādē un ārpus tās), ikdienas sadzīves situācijās;

8.2. pedagogiem sadarbojoties ar izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību) un izglītojamā ģimeni;

8.3. pedagoģiskajā sadarbībā, izglītojamo un pedagogu, atbalsta personāla un citu izglītības iestādē nodarbināto personu mijattiecībās.

9. Izglītības iestāde nodrošina estētisku, funkcionālu, drošu un iekļaujošu izglītojamā vispusīgai attīstībai labvēlīgu mācību un audzināšanas vidi (piemēram, iekļauj vērtībizglītošanu izglītības iestādes attīstības plāna prioritārajos uzdevumos, izstrādā un ievieš izglītības iestādē ētikas kodeksu, izglītojamo pozitīvas uzvedības atbalsta noteikumus, rodoties problēmsituācijām, tās operatīvi risina).

10. Izglītības iestāde audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā:

10.1. ievēro tiesiskumu un vienlīdzību pret visiem izglītojamajiem neatkarīgi no izglītojamā vai viņa ģimenes locekļu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

10.2. respektē katra izglītojamā attīstības individuālās īpatnības, reliģiskās, lingvistiskās, kultūras un sociāli emocionālās vides atšķirības, dažādās spējas, atšķirīgās izglītības un speciālās vajadzības;

10.3. veicina izglītojamā izpratni par šo noteikumu 4., 6. un 7. punktā minētajām vērtībām, uzdevumiem un tikumiem, nodrošina kritiskās domāšanas un morālās spriestspējas attīstību un motivē tikumiskai rīcībai, sadarbībai un savstarpējam atbalstam, latviskās kultūrtelpas, tradicionālās kultūras, tajā skaitā tās lokālo un reģionālo atšķirību, un ētiskā mantojuma iepazīšanai un radošai tālāknodošanai;

10.4. veicina izglītojamā izpratni par ģimeni un laulību kā īpaši aizsargājamām vērtībām, ģimenes veidošanu, vecāku lomu un savstarpējām attiecībām ģimenē, organizē pasākumus, kas sekmē šo vērtību nostiprināšanos (piemēram, Ģimenes, Mātes, Tēva dienu svinēšanu);

10.5. stiprina izglītojamā valstiskuma apziņu, veicina pilsonisko līdzdalību un iniciatīvas, lojalitāti un patriotismu, tajā skaitā organizējot valsts svētku un latviešu tautas tradicionālo svētku svinēšanu, atceres un atzīmējamo dienu ievērošanu un veicot citas aktivitātes, kas padziļina izpratni par Latvijas vēsturi, valsts rašanos, valstiskuma atjaunošanu, tautas likteni, brīvības cīņām un valsts aizsardzību, veicina lepnumu par Latvijas valsti un cilvēkiem, popularizē cilvēku dzīves un darbības piemērus, kas apliecina pašaizliedzību un nesavtību Latvijas valsts labā, veicina piederību savai izglītības iestādei, novadam, pilsētai un informē par pilsoniskās līdzdalības iespējām;

10.6. veicina izglītojamo un pedagogu valsts valodas lietošanu un izkopšanu;

10.7. veicina izglītojamā patstāvību un atbildīgu rīcību, nodrošina izglītojamo pārstāvniecību un līdzdalību priekšlikumu izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, to izpildes nodrošināšanā un kontrolē, tostarp izglītojamo pašpārvaldes darbā;

10.8. izstrādā audzināšanas darba virzienus audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai trīs gadu periodam un plānu katram mācību gadam, nosakot atbildīgo par plāna īstenošanu, koordinēšanu un uzraudzību, sistemātiski organizē audzināšanas darba izvērtējumu (t.sk. pedagogu pašnovērtējumu) un analīzi;

10.9. izglītības iestāde organizē vai atbalsta pedagogu un izglītojamo aktivitātes, kas nav pretrunā ar šo noteikumu 17.punktu.                                                                        

11. Pedagogs audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanā:

11.1. ir profesionāli neatkarīgs un atbildīgs par izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvēli un to atbilstību izglītojamā audzināšanas mērķim un uzdevumiem;

11.2. ir objektīvs, lojāls Latvijas valstij un tās Satversmei, neveic aģitāciju, ievēro politisko un reliģisko neitralitāti;

11.3. ar savu rīcību un pausto viedokli nediskreditē izglītības iestādi un valsti;

11.4. pilnveido savu profesionālo kompetenci audzināšanas jautājumos ne mazāk kā sešu stundu apjomā triju gadu laikā pedagoga vispārējo kompetenču modulī.

 IV. Valsts svētki, atceres un atzīmējamās dienas un valsts simbolu (valsts karoga, valsts himnas, valsts ģerboņa) lietošana

 izglītības iestādē 

12. Izglītības iestāde organizē svinīgus pasākumus, sagaidot valsts svētkus –Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu 1.maijā, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī.

13. Izglītības iestāde organizē pasākumus vai iesaistās valsts organizētās aktivitātēs, kuras sekmē izpratnes un attieksmes veidošanos pret notikumiem, kas saistīti ar 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu 20. janvārī, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienām 25. martā un 14. jūnijā, Nacisma sagrāves dienu un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu 8. maijā, Eiropas dienu 9. maijā, Konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanas dienu 21. augustā, Lāčplēša dienu 11. novembrī un citām likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktajām atceres un atzīmējamām dienām pēc izglītības iestādes ieskatiem.

14. Izglītības iestādē redzamā vietā, nodrošinot cieņpilnu attieksmi, novieto valsts karogu un lielo valsts ģerboni, kā arī valsts himnas tekstu.

15. Valsts himnu izglītības iestādē izpilda likumā „Par Latvijas valsts himnu” noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī Zinību dienā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, izglītības iestādes jubilejas svinībās un citos izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos.

16. Valsts karogu izglītības iestādē lieto Latvijas valsts karoga likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos, kā arī Zinību dienā, izglītības posma vai pakāpes noslēguma pasākumā, izglītības iestādes jubilejas svinībās un citos izglītības iestādei nozīmīgos pasākumos.

V. Informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstības izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai izvērtēšanas kritēriji un kārtība 

17. Izglītības procesā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstības izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai izvērtēšanas kritēriji ir šādi:

17.1. atbilstība Latvijas Republikas Satversmei un citos saistošajos tiesību aktos paustajām cilvēktiesībām;

17.2. atbilstība pirmsskolas izglītības vadlīnijās vai valsts izglītības standartos noteikto izglītības mērķu un uzdevumu īstenošanai, kā arī šajos noteikumos noteiktā audzināšanas mērķa un uzdevumu īstenošanai;

17.3. atbilstība vispārdidaktiskajiem principiem, tajā skaitā atbilstība izglītojamā uztverei, pieredzei un interesēm attiecīgajā vecumposmā, mērķtiecīgums, zinātniskums un saprotamība, sistēmiskums, objektivitāte, pozitīvs mācību un audzināšanas emocionālais fons;

17.4. neaicina uz cietsirdību un fizisku vai emocionālu vardarbību, nesatur pornogrāfiju, cilvēka pazemošanas, netiklības un atkarību izraisošu paradumu propagandu;

17.5. nav vērsti uz nacionālā, etniskā, rasu, sociāla vai reliģiskā naida izraisīšanu un radikalizāciju;

17.6. nav vērsti uz personas vai personu grupas diskriminēšanu rases, tautības, dzimuma, vecuma, valodas, sociālās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, veselības stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

17.7. nav vērsti uz Padomju Sociālistisko Republiku Savienības un nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, noziegumu pret cilvēci, noziegumu pret mieru vai kara noziegumu pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai rupju noniecināšanu, neaicina likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību.

18. Informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu atbilstības izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai saskaņā ar šo noteikumu 17.punktā noteiktajiem kritērijiem pedagogs izvērtē patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai izglītības iestādes administrāciju.

19. Sadarbojoties ar fiziskām un juridiskām personām, tostarp pieņemot dāvinājumus, izglītības iestāde nodrošina informācijas, mācību līdzekļu un materiālu, mācību un audzināšanas metožu atbilstību šo noteikumu 17. punktā noteiktajiem kritērijiem.

20. Izglītības iestāde sadarbībā ar vietējo kopienu un citiem sadarbības partneriem ir tiesīga organizēt un piedalīties arī citos šajos noteikumos neminētos pasākumos, starptautiskās aktivitātēs, projektos, ja tie nav pretrunā ar šo noteikumu 17.punktu. 

21. Izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), kuru bērns mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, vai pilngadīgam izglītojamajam, kurš mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, ir tiesības vērsties pie pedagoga un saņemt argumentētu skaidrojumu (pamatojumu) par izmantojamās informācijas, mācību līdzekļu, materiālu vai metožu atbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

22. Ja pedagoga skaidrojums (pamatojums) par informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes atbilstību neapmierina izglītojamā vecākus (personas, kas realizē aizgādību) vai pilngadīgu izglītojamo, viņiem ir tiesības vērsties pie izglītības iestādes vadītāja ar iesniegumu (norādot pamatojumu) veikt iesniegumā minētās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes izvērtēšanu. Iesniegumā minētās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu izglītības iestādes vadītājs veic patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem vai sadarbībā ar izglītības iestādes padomi.

23. Izglītojamā vecākiem (personām, kas realizē aizgādību), kuru bērns mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, vai pilngadīgam izglītojamajam, kurš mācību vai audzināšanas procesā izmanto attiecīgo informāciju, mācību līdzekli, materiālu vai metodi, ir tiesības vērsties izglītības iestādē ar iesniegumu (norādot pamatojumu) veikt iesniegumā minētās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes izvērtēšanu izglītības iestādes padomē, ja izglītības iestādes padomes izveidi paredz Izglītības likums.

24. Lēmumu par mācību vai audzināšanas darbā izmantojamās informācijas, mācību līdzekļa, materiāla vai metodes atbilstību vai neatbilstību izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai izglītības iestādes padome pieņem ar balsu vairākumu. Pieņemto lēmumu, kurā norādīts lēmuma pamatojums, izglītības iestādes padome iesniedz izglītības iestādes vadītājam tālākai rīcībai. Padomes lēmumam ir ieteikuma raksturs.

  Ministru prezidents                                                                  Māris Kučinskis

 Izglītības un zinātnes ministrs                                                   Kārlis Šadurskis

 Iesniedzējs:

Izglītības un zinātnes ministrs                                                   Kārlis Šadurskis

 Vizē:

Valsts sekretāre                                                                        Līga Lejiņa

  06.07.2016. 14:05

DAGDAS VIDUSSKOLĀ LIETO E - KLASI  https://www.e-klase.lv


DAGDAS VIDUSSKOLAS

IEKŠĒJĀS KĀRTĪBAS NOTEIKUMI

I .Vispārīgie jautājumi

 Dagdas vidusskolas (turpmāk –Skola) iekšējās kārtības noteikumi (turpmāk – Noteikumi) izdoti saskaņā ar Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu, Bērnu tiesību aizsardzības likumu, Ministru kabineta 2009. gada 24. novembra noteikumiem Nr. 1338 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”, Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumiem Nr. 277 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs” un Skolas nolikumu.

Noteikumi nosaka:

 evakuācijas plāna un informācijas par operatīvo dienestu izsaukšanas kārtību izvietojums skolā;

 kārtību, kādā skolā uzturas nepiederošas personas;

 atbildīgos un kārtību, kādā skolēni tiek iepazīstināti ar Noteikumiem;

 skolēnu tiesības un pienākumus;

skolas darba dienas organizācija;

 prasības skolēniem;

 atbildību par Noteikumu neievērošanu;

 skolas pamudinājumu un apbalvojumu sistēmu;

 izmaiņas Noteikumos.

Noteikumi ir obligāti visiem Dagdas vidusskolas skolēniem.

II. Evakuācijas plāna un informācijas par operatīvo

dienestu izsaukšanas kārtību izvietojums skolā

Evakuācija plāni, informācija par rīcību ekstremālās situācijās un operatīvo dienestu izsaukšanas kārtība izvietota visos skolas gaiteņos pie ieejas. Par evakuāciju skolā brīdinājuma signāls ir signalizācijas trauksmes signāls – sirēna, pēc kuras skolēni un skolotāji organizēti atstāj klasi un pulcējas skolas stadionā.

III. Kārtība, kādā skolā uzturas nepiederošas personas

Par nepiederošu personu tiek uzskatīta ikviena persona, kuras darba vai mācību vieta nav skola.

Ikvienai nepiederošai personai, ienākot skolas telpās, jāpiesakās pie skolas dežuranta vai apsarga.

Skolas dežurants vai apsargs noskaidro personas ierašanās mērķi skolā.

Nepiederošām personām, ienākot skolā, jāinformē dežurants vai apsargs par ierašanās iemeslu.

Par nepiederošas personas uzturēšanos skolā ir atbildīgs skolēns vai darbinieks, pie kura šī persona ir ieradusies.

Gadījumā, ja nepiederoša persona nepakļaujas dežuranta, apsarga vai skolas administrācijas pārstāvju prasībām, tiek izsaukta Valsts policija.

Valsts policijas, VUGD, Darba inspekcijas, sanitārās inspekcijas u. c. valsts varas institūciju darbinieku ierašanās gadījumā skolas dežuranta vai apsarga pienākums ir pieprasīt apmeklētājiem uzrādīt personas dienesta apliecību un aizvest viņu pie skolas administrācijas pārstāvja

IV. Atbildīgie un kārtība, kādā skolēni tiek iepazīstināti ar Noteikumiem un drošības noteikumiem

Klases audzinātājs iepazīstina skolēnus ar Skolas Noteikumiem un evakuācijas plānu septembra pirmajā nedēļā. Skolēnu iepazīstināšanu ar Noteikumiem un evakuācijas plānu reģistrē instruktāžu žurnālā.

 Pārrunas par Noteikumiem mācību gada laikā veic klases audzinātājs vai citi skolotāji pēc vajadzības.

Fizikas, ķīmijas, mājturības un tehnoloģiju, informātikas un sporta skolotāji iepazīstina skolēnus ar drošības noteikumiem mācību kabinetos un telpās katra semestra sākumā un kā arī pirms tādu jaunu darbību uzsākšanas, kuras var apdraudēt skolēnu drošību un veselību. Skolēnu iepazīstināšanu ar drošības noteikumiem reģistrē instruktāžu žurnālā.

Sporta skolotāji iepazīstina ar noteikumiem par drošību sporta sacensībās un nodarbībās ne retāk kā divas reizes mācību gadā, kā arī pirms tādu jaunu darbību uzsākšanas, kuras var apdraudēt skolēnu drošību un veselību. Skolēnu iepazīstināšanu ar drošības noteikumiem reģistrē instruktāžu žurnālā.

Pirms masu pasākumiem klases audzinātājs iepazīstina skolēnus ar noteikumiem par drošību masu pasākumos. Skolēnu iepazīstināšanu ar drošības noteikumiem reģistrē instruktāžu žurnālā.

Pirms došanās ekskursijās, pārgājienos vai pastaigās atbildīgais skolotājs iepazīstina skolēnus ar noteikumiem par drošību ekskursijās, pārgājienos un pastaigās. Skolēnu iepazīstināšanu ar drošības noteikumiem reģistrē  instruktāžu žurnālā.

Klases audzinātājs vai skolas medmāsa iepazīstina skolēnus ar noteikumiem par pirmās palīdzības sniegšanu vismaz vienu reizi mācību gadā. Skolēnu iepazīstināšanu ar noteikumiem reģistrē instruktāžu žurnālā.

Klases audzinātājs vai pieaicināta amatpersona iepazīstina skolēnus ar noteikumiem par ugunsdrošību un elektrodrošību vismaz vienu reizi mācību gadā. Skolēnu iepazīstināšanu ar drošības noteikumiem reģistrē instruktāžu žurnālā. Skolotāji vismaz vienu reizi gadā iepazīstina skolēnus ar noteikumiem, kuros ir iekļauta informācija:

par rīcību ekstremālās situācijās;

par rīcību nestandarta situācijās;

par ceļu satiksmes drošību;

par drošību uz ledus un ūdens;

par personas higiēnu un darba higiēnu;

par darba drošību, veicot praktiskos un laboratorijas darbus;

par drošību mācību laikā un mācību nodarbību starplaikos.

Skolēnu tiesības un pienākumi

Skolēnu pienākumi:

20.1. ievērot Skolas nolikumu un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt Skolu;

20.2. ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu;

20.3. ievērot skolotāju, skolēnu un citu personu tiesības un intereses;

20.4. nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību;

20.5. neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību;

20.6. būt pieklājīgam Skolā un ārpus tās, darboties un uzvesties atbilstoši sabiedrībā pieņemtajām normām;

20.7. piedalīties Skolas vides uzkopšanā un sakārtošanā, veikt klases dežuranta pienākumus;

20.8. ievērot klasesbiedru un skolasbiedru tiesības uz netraucētu izglītības programmas apguvi;

20.9. sistemātiski gatavoties mācību stundām un bez attaisnojoša iemesla nekavēt skolu;

20.10. saudzēt bibliotēkā izsniegtās mācību grāmatas un daiļliteratūru, mācību gada beigās skolas bibliotēkā nodot daiļliteratūru, metodiskās literatūras un mācību grāmatas labā stāvoklī.

21. Skolēnu tiesības:

21.1. uz valsts un pašvaldības apmaksātu pamatizglītības un vidējās izglītības

ieguvi;

21.2. mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un

uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu;

21.3. mācību procesā izmantot Skolas telpas, laboratorijas, iekārtas, kultūras,

sporta un medicīnas objektus un inventāru, mācību grāmatas, citu mācību

procesam nepieciešamo literatūru, mācību līdzekļus un elektroniskos

resursus, kā arī saņemt bibliotekāros un informācijas pakalpojumus;

21.4. saņemt pirmo palīdzību Skolā un tās organizētajos pasākumos;

21.5. piedalīties mācību procesa pilnveidē un Skolas pašpārvaldē;

21.6. uz personiskās mantas aizsardzību Skolā;

21.7. uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem Skolā;

21.8. piedalīties fakultatīvajās nodarbībās, interešu izglītības un ārpusstundu

nodarbībās, konsultācijās;

21.9. saņemt motivētu savu zināšanu, prasmju, iemaņu un uzvedības

izvērtējumu;

21.10. pārstāvēt skolu dažāda mēroga pasākumos, konkursos, olimpiādēs,

sacensībās;

            21.11. rūpēties par savu mantu;

            21.12. saudzēt skolas inventāru.

Skolas darba dienas organizācija

Mācību darbs organizēts 5 dienas, mācību stundas ilgums 40 minūtes.

Mācību stundu laiki:

8.15 – 8.55

9.00 – 9.40

9.50 – 10.30

10.40 – 11.20

pusdienas 1. maiņai

11.40 – 12.20

pusdienas 2. maiņai

12.40 – 13.20

13.25 – 14.05

14.10 – 14.50

14.55 – 15.35

Mācību un ārpusstundas darbs Skolā notiek saskaņā ar mācību stundu sarakstu un ārpusstundu nodarbību sarakstu, ko sastāda direktora vietnieks mācību darbā un apstiprina skolas direktors.

Mācību stundu saraksts, fakultatīvo nodarbību un interešu izglītības nodarbību un citi saraksti ir izlikti skolas informācijas stendā; skolēni, atnākot uz skolu vai dodoties mājās, iepazīstas ar izmaiņām mācību stundu sarakstā, ja tādas ir plānotas.

Par kavējumiem slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ skolēni vai viņu vecāki (aizbildņi) savlaicīgi informē klases audzinātāju.

Kavējumu zīmes par neapmeklētajām mācību stundām skolēns iesniedz klases audzinātājam 3 dienu laikā pēc ierašanās skolā.

Kavējumus slimības vai mājas apstākļu dēļ (līdz 3 dienām) uzskata par attaisnotiem, ja to apliecina vecāku (aizbildņu) rakstīta zīme, kurā norādīti kavējumu iemesli; ja skolēns ilgāk neapmeklē skolu, ir jābūt ārsta zīmei.

Vecāki ar skolēnu sekmēm iepazīstas e – klases žurnālā.

Skolēni iepazīstina vecākus ar ierakstiem dienasgrāmatā (1. -5. klase) vismaz reizi nedēļā (nedēļas nogalē), par to liecina vecāka (aizbildņa) paraksts.

Katra mēneša beigās klases audzinātājs sagatavo un skolēnam atdod mācību sasniegumu vērtējumu izrakstu.

Skolēns mācību sasniegumu vērtējumu izrakstus uzrāda saviem vecākiem (aizbildņiem), par to liecina vecāka (aizbildņa) paraksts.

Skolēni ikdienā ģērbjas lietišķi un skolā ierodas tīrās un kārtīgās drēbēs. Skolas telpās nenēsā galvassegas (cepures, kapuces u.c.).

VII . Prasības Dagdas vidusskolas skolēniem

Stundā

Līdz mācību stundas sākumam skolēns uz sola novieto tikai mācību stundai nepieciešamos piederumus, grāmatas.

Stundās, nodarbībās, pasākumos nelieto mobilos telefonus un citus IT līdzekļus, nekošļā košļājamo gumiju, neēd un nedzer.

Ja skolēns nokavē stundas sākumu, klusi un pieklājīgi atvainojas par traucējumu, ieņem savu vietu un iekļaujas klases darbā.

Ja skolēns ārkārtēju iemeslu dēļ nav sagatavojies stundai, par to informē skolotāju pirms stundas.

Stundu laikā ievēro disciplīnu un klusumu, rūpējas par kabineta un savas darba vietas kārtību un tīrību, neatstāj darba vietu vai mācību telpu bez skolotāja atļaujas.

Skolēni, kuri ir atbrīvoti no sporta, atrodas sporta zālē vai uz stadiona, ja mācību stunda notiek uz stadiona.

Pēc mācību stundas sakārto savu darba vietu.

Starpbrīdī

Starpbrīžos skolēni uzturas skolas telpās un labvēlīgos laika apstākļos – skolas teritorijā.

Aizliegts sēdēt uz palodzēm, atvērt logus lielajā atvērumā, skriet pa gaiteņiem un kāpnēm.

Ar savu uzvedību skolēni neapdraud savu un citu drošību un veselību.

Ievēro skolas darbinieku un dežūrklases skolēnu aizrādījumus.

Par fizisku vai emocionālu vardarbību pret skolēnu skolotājs vai skolas administrācijas pārstāvis pieprasa no skolēna paskaidrojumu un ziņo vecākiem.

Nepiegružo skolas teritoriju un uztur kārtībā skolas telpas.

Saudzē gaiteņos un skolas teritorijā esošos augus un zālājus.

Skolas organizētajos pasākumos

 Skolas organizētie pasākumi notiek, netraucējot mācību stundas; īpašos gadījumos to norises laiks un vieta jāsaskaņo ar skolas direktoru.

Klases vakara laiku un vietu jāsaskaņo ar direktoru.

Pēc klases pasākuma skolēni rūpīgi sakārto klases vai skolas telpas.

Skolas organizētie pasākumi jābeidz:

 1.– 4. klašu skolēniem līdz plkst. 17.00

 5. – 8. klašu skolēniem līdz plkst. 21.00

 9. – 12. klašu skolēniem līdz plkst. 22.00

52. Ja skolas masu pasākumi (izlaidumi, absolventu vakari u.c.) turpinās ilgāk par

24.00, tajos var piedalīties tikai vidusskolas klašu skolēni.

53. Klases un skolas rīkotajos pasākumos jāievēro skolas iekšējās kārtības noteikumi.

Skolas pasākumos notiek klašu audzinātāju, skolas administrācijas un tehniskā  personāla dežūras.

Skolā un tās teritorijā nav atļauts atrasties reibuma stāvoklī, nav atļauta smēķēšana, alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu un šaujamieroču, pirotehnikas iegādāšanās, lietošana, glabāšana, realizēšana, kā arī pamudināšana tos lietot.

Skolas organizētajos pasākumos piedalās visi skolēni, izņemot tos, kuriem ir ārsta atbrīvojums vai vecāku rakstisks paskaidrojums par nepiedalīšanās iemeslu. Ja audzinātājs nav informēts par skolēna prombūtnes iemeslu, tad šī diena tiek skaitīta kā neattaisnoti kavēta.

Ja skolēns kādas personas darbībā saskata draudus savai vai citu personu drošībai, ziņo par to klases audzinātājam vai priekšmeta skolotājam, vai skolas sociālajam pedagogam, vai dežurantam, vai skolas administrācijai.

Ja skolā tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret skolēnu, tad skolotājs (vai jebkurš darbinieks, kurš konstatējis attiecīgo situāciju) izsauc sociālo pedagogu vai klases audzinātāju, kas risina šo situāciju. Ja situācija netiek atrisināta, tiek ziņots direktoram, kurš sazinās ar skolēnu vecākiem.

Skolēnu atbildība par iekšējās kārtība noteikumu neievērošanu

Līmenis Amatpersona Kārtība, kādā izskata skolēnu pienākumu nepildīšanu Iespējamā rīcība
1 Priekšmeta skolotājs Mutisks aizrādījums Individuālas pārrunas Priekšmeta skolotājs rakstiski iesniedz ziņojumu klases audzinātājam
2 Klases audzinātājs Individuālas pārrunas Pārrunas klases kolektīvā Rakstisks paskaidrojums Ziņojums vecākiem Saruna klātienē – klases audzinātājs+ priekšmeta skolotājs+ vecāks+ bērns
3 Direktora vietnieki Jautājumu izskata skolēnu pašpārvaldē. Individuālas pārrunas Pašpārvalde var izteikt aizrādījumu vai rājienu
4 Direktors Jautājumu izskata pie direktora kopā ar klases audzinātāju vai priekšmeta skolotāju un vecākiem Rakstiski protokolēts pārkāpums un lēmums
5 Pedagoģiskās padomes sēde Izskata jautājumu, ierosina izskatīšanai pašvaldības bāriņtiesā Rakstiski protokolēts pārkāpums un lēmums, 10.-12. klašu skolēni var tikt atskaitīti no skolas
6 Pašvaldība Izskata jautājumu bāriņtiesā, administratīvajā komisijā Pašvaldības kompetencē

Par skolas īpašuma, skolēnu, skolotāju un citu skolas darbinieku īpašuma bojāšanu skolēns un viņa vecāki ir pilnā apmērā atbildīgi par zaudējumu, kas skolēna vainas dēļ nodarīts skolai vai citiem cilvēkiem. Par nodarīto materiālo zaudējumu no skolēna pieprasa paskaidrojumu, kuru uzglabā skolēna personas lietā.

Administratīvi vai krimināli sodāmus pārkāpumus skola neizmeklē, bet ziņo par tiem tiesībsargājošām iestādēm.

Skolēniem, kuri sistemātiski pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, var izteikt piezīmi, rājienu, par to informējot vecākus (aizbildņus). Par rupjiem skolas iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem – smēķēšanu, alkohola, narkotisko, toksisko vai psihotropo vielu, gāzes baloniņu, gāzes pistoļu un šaujamieroču, pirotehnikas iegādāšanos, lietošanu, glabāšanu, realizēšanu, kā arī pamudināšanu tos lietot skolas teritorijā, rupju izturēšanos pret skolas biedriem, skolotājiem un skolas darbiniekiem 10.-12. klašu skolēnus, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes lēmumu, var izslēgt no skolas, brīdinot par to vecākus (aizbildņus).

Iekšējās kārtības noteikumu un prasību nezināšana neatbrīvo no atbildības.

Apbalvojumu un pamudinājumu sistēma

Līmenis Kas iesaka Apbalvojuma, pamudinājuma veids Tālākā darbība
1 Priekšmeta skolotājs Uzslava Mutiska pateicība Ieraksts dienasgrāmatā Rosina augstākiem apbalvojumiem
2 Klases audzinātājs Uzslava Mutiska pateicība Ieraksts dienasgrāmatā Pateicība vecākiem Ieraksts sekmju lapā Rosina augstākiem apbalvojumiem
3 Direktora vietnieki Atzinības raksti par sasniegumiem mācībās, darbā, olimpiādēs, sportā, ārpusklases darbā Rosina augstākiem apbalvojumiem
4 Direktors Atzinības raksti par sasniegumiem mācībās, darbā, olimpiādēs, sportā, ārpusklases darbā Pateicības vēstules vecākiem Materiālās balvas (izsniegšana) skolas iespēju robežās Rosina augstākiem apbalvojumiem
5 Pedagoģiskā padome Ieraksti personas lietā Apbalvojumi 12. un 9.klašu beidzējiem Goda raksti par sasniegumiem mācībās, darbā, olimpiādēs, sportā, ārpusklases darbā (māc.g.beigās) Pilsētas domes apbalvojumi

Izmaiņas Iekšējās kārtības noteikumos

Izmaiņas Iekšējās kārtības noteikumos var ierosināt direktors, pedagoģiskā padome, skolas padome un skolēnu pašpārvalde.

Izmaiņas Iekšējās kārtības noteikumos atrunā sadaļā ,,Piezīmes par izmaiņām Iekšējās kārtības noteikumos”, tās apstiprina skolas direktors.


KĀRTĪBA, KĀDĀ REĢISTRĒ IZGLĪTOJAMO NEIERAŠANOS IZGLĪTĪBAS IESTĀDĒ

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma

 10.panta trešās daļas 2.punktu un

Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.89

 “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai

valsts iestādes, ja izglītojamais neapmeklē izglītības iestādi” 4.1.apakšpunktu

Vispārīgie jautājumi

1. Kārtība nosaka, kādā reģistrē Dagdas vidusskolā (turpmāk – izglītības iestāde) izglītojamo neierašanos izglītības iestādē un informē vecākus un pašvaldību, ja izglītojamais neapmeklē izglītības iestādi.

2. Izglītojamo kavējumu uzskaites un administrēšanas mērķis ir samazināt izglītojamo neattaisnoto stundu kavējumus un uzlabot mācību procesa efektivitāti un kvalitāti.

II. Izglītojamo kavējumu reģistrācija un kontrole

3. Skolotāji izglītojamo ierašanos vai neierašanos (turpmāk – kavējumus) izglītības iestādē reģistrē skolvadības elektroniskajā sistēmā e-klase.

4. Skolotāji izglītojamo kavējumus izglītības iestādē reģistrē katru mācību dienu, veicot ierakstus par izglītojamo kavējumiem katrā mācību priekšmeta stundā. Ja izglītojamais ierodas mācību stundā ar nokavēšanos, izglītojamais raksta paskaidrojumu, norādot kavējuma iemeslu.

5. Izglītojamie, ierodoties izglītības iestādē, iesniedz klases audzinātājam kavējumus attaisnojošus dokumentus (ārstniecības iestādes personas dokuments, likumiskā pārstāvja iesniegums u.tml.). Klašu audzinātāji šos dokumentus reģistrē skolvadības elektroniskajā sistēmā e-klase. Kamēr nav iesniegts attaisnojošs dokuments, kavētās stundas tiek reģistrētas kā neattaisnoti kavētās.

III. Informācijas par izglītojamo kavējumiem aprite starp izglītības iestādi, vecākiem un pašvaldību

6. Ja izglītojamais nevar ierasties izglītības iestādē, vecāki (norādot bērna vārdu, uzvārdu un klasi) par to informē:

6.1. klases audzinātāju pirms stundu sākuma neierašanās dienā, norādot iemeslu un aptuveno skolā neierašanās laiku (laikā no plkst.7.45);

6.2. vai skolas lietvedi (laikā no plkst. 8.00), zvanot pa tālruni 65681520;

       6.3. vai iesniedzot rakstveida iesniegumu, kas adresēts klases audzinātājam.

       7. Ar vecāku rakstītām zīmēm var attaisnot ne vairāk kā 16 stundas mēnesī.

      8. Pēc pirmās mācību stundas priekšmeta skolotājs uz veidlapas, kura atrodas skolotāju istabā, atzīmē to izglītojamo uzvārdus, kuri nav ieradušies izglītības iestādē.

      9. Ja izglītojamais nav ieradies izglītības iestādē vai aizgājis no mācību stundām un izglītības iestādei nav informācijas par neierašanās vai aiziešanas iemeslu, klases audzinātājs (vai sociālais pedagogs, ja klases audzinātāja nav skolā) nekavējoties, bet ne vēlāk kā mācību dienas laikā, telefoniski vai elektroniskā veidā sazinās ar vecākiem, lai noskaidrotu izglītojamā neierašanās iemeslu.

      10. Mācību dienas beigās visi klases audzinātāji ziņo skolas sociālajam pedagogam par izglītojamajiem, kuri bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi.

      11. Par izglītības iestādē neieradušos izglītojamo sarakstu atbildīgais ir sociālais pedagogs.

      12. Klases audzinātājs katru mēnesi sekmju izrakstā informē izglītojamā vecākus par izglītojamā stundu kavējumiem, kā arī skolas administrāciju par izglītojamā vairāk nekā 20 neattaisnoti nokavētajām stundām.

     13. Par neattaisnoti kavētajām mācību stundām.

     13. 1. Ja izglītojamais mēnesī neattaisnoti ir nokavējis vairāk nekā 5 mācību stundas, viņš var tikt izsaukts uz pārrunām pie direktora vietnieka mācību darbā.

     13. 2. Atkārtota pārkāpuma gadījumā izglītojamais tiek izsaukts uz pārrunām pie direktora.

     13. 3. Ja pārkāpumi turpinās, tad uz pārrunām pie direktora tiek aicināts izglītojamais kopā vecākiem, klases audzinātāju un sociālo pedagogu.

     13. 4. Atkārtotu pārkāpumu gadījumā 10. – 12. klašu izglītojamie var tikt atskaitīti no skolas.

     14. Ja izglītojamajam semestra laikā ir fiksētas vairāk nekā 20 neattaisnoti kavētas mācību stundas, izglītības iestāde par to nekavējoties rakstveidā vai elektroniskā veidā informē izglītības pārvaldi vai izglītības speciālistu, lai tie atbilstoši savai kompetencei koordinētu izglītības iestādes neapmeklēšanas cēloņu novēršanu, ja tas nepieciešams, un informētu par izglītojamo sociālo dienestu, bāriņtiesu, kā arī citas institūcijas atbilstoši to kompetencei.

   15. Ja ir pamatotas aizdomas par bērna, kurš bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, tiesību pārkāpumu un to nav izdevies novērst pašvaldības kompetentajām iestādēm, izglītības iestāde par to informē Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.

IV. Noslēguma jautājumi

16. Klases audzinātājs ir atbildīgs par precīzas kontaktinformācijas nodrošināšanu. Ar kārtību, kādā katru dienu reģistrē izglītojamo  neierašanos izglītības iestādē, izglītojamie un tā vecāki tiek iepazīstināti, uzsākot kārtējo mācību gadu un to apliecina ar parakstu izglītojamo instruktāžas lapā.

17. Šie noteikumi ir skolas mājas lapā dagdasvidusskola.lv.

Direktors                                                                                  V. Gekiša

AKCEPTĒTS

2016. gada  30 . augusta

Pedagoģiskās padomes sēdē

Nr.3



Kā atbalstīt bērnu mācībās?

Dārgie vecāki!

Jaunais mācību gads skolēniem nereti iesākas ar apņemšanos mācīties labāk, taču, kā pārliecināties, lai šī apņemšanās nepazūd līdz ar pirmo pārbaudes darbu uzrakstīšanu? Portāls Uzdevumi.lv palīdzēs Jums kliedēt bažas un pārliecināties, ka bērns nezaudē motivāciju visa mācību gada garumā.

Neapmierina bērna atzīmes

Bērna sekmju lapa ne vienmēr vecāku sejās rada platus smaidus un tiek domāts, ko darīt un kā skolēnu motivēt, lai atzīmes augtu. Portāls Uzdevumi.lv skolēnam piedāvā plašu materiālu klāstu - uzdevumus ar paskaidrojumiem, teoriju un testus skolas mācību priekšmetos. Skolēni, pildot uzdevumus, krāj punktus un sacenšas ar saviem klasesbiedriem un citiem Latvijas skolēniem, tādējādi sevi motivējot mācīties vēl cītīgāk.

Neziņa par bērna gatavību pārbaudes darbam

Nereti galvassāpes vecākiem sagādā neziņa par to, vai un cik kvalitatīvi bērns ir gatavojies kontroldarbam. Uzdevumi.lv vecākiem parāda, ko skolēns ir mācījies, cik ilgi un cik sekmīgi, kā arī - vai viņš portālā ir izpildījis elektroniskos mājasdarbus. Bērna teiktais "Es mācos!" ātri kļūst pārbaudāms. Tāpat vecākiem ir iespēja salīdzināt sava bērna rezultātus ar vidējiem rādītājiem klasē un visā Latvijā.

Grūtības bērnam paskaidrot mājasdarbu

Laika trūkuma un uzdevumu sarežģītības dēļ vecākiem ne vienmēr izdodas atbildēt uz visiem bērna jautājumiem par skolā uzdoto mājasdarbu. Uzdevumi.lv palīdzēs skolēnam pārbaudīt un nostiprināt zināšanas. Katram uzdevumam portālā ir pieejams skaidrojums, lai skolēns varētu patstāvīgi apgūt mācību vielu un mācīties no savām kļūdām. Skolēns var pats izpildīt mājasdarbus, sagatavoties ieskaitēm un apgūt tēmas, kuras skolā nav izprastas.

Reģistrējieties www.uzdevumi.lv un redziet, kā aug Jūsu bērna sekmes

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

   precizeta-iestazu-atbildiba-neattaisnotu-macibu-kavejumu-noversanai.pdf

Precizēta iestāžu atbildība neattaisnotu mācību kavējumu novēršanai







Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .