Kāds “putns” esmu es?
Jānis Baltvilks lieliski prata „lasīt” dabu, to visā tās smalkumā aprakstot gan dzejo|os, gan stāstos. Viņš neuzkrītoši atgādināja, ka katram kokam, krūmam, puķei, putnam, zvēram, zivij un kukainītim ir unikālas īpašības un Cilvēka dots vārds. Lakstīgala, dzērve, dzērvene, staltradzis, sīlis, sermulītis, zeltgalvītis, krustknābis, dižraibais dzenis, vītiņš, čuņčiņš, svirlītis, virši, mellenāji, brūklenāji, kārkls, kadiķis, cūkpiene: tie ir skaisti, skanīgi vārdi, kas liecina par mūsu senču vērību un tuvību dabai.
Jānis Baltvilks bija šī mantojuma glabātājs un tālāk devējs. Viņš pievērsa uzmanību kūsājošajai dzīvībai ap mums, kas čivina, vidžina, ūjina, vītero, šalc, svilpo un mutuļo, izsējas un izšķiļas, nārsto, vairojas un mirst tepat mums blakām: tā ir daba, kuras dzīvā šūna mēs esam.
Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā 17.septembrī notika Dzejas dienu lasījumi, kurā piedalījās Dagdas vidusskolas 6.b klases skolēni. Viņi lasīja Jāņa Baltvilka dzejoļus, klausījās autora dzīvesstāstu skolotājas Ainas vēstījumā, iepazinās ar vēl nesen izdoto žurnālu “Zīlīte” saturu un sajūsminājās par Ābeču izstādi.
Karīna: Mēs dziedājām jautru dziesmiņu “Lielā zive”, vārdus uzrakstījis J. Baltvilks.
Emīls: Dzejas dienā mēs stāstījām dzejoļus, dziedājām dziesmu, skatījāmies žurnālus “Zīlīte”.
Arvis: Mēs daudz ko uzzinājām par Jāni Baltvilku – dzejnieku, dabas mīļotāju un sargātāju.
Karolina: Man patika bibliotēkas mājīgā atmosfēra. Baidījos slikti nolasīt dzejoli.
Liene: Paldies par jauko cienastu!
PALDIES par sadarbību Dagdas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas vadītājai Ilonai Bronkai, bibliotekārei Ilonai Augustovai un darbiniecei Helēnai Punculei.
Uz tikšanos citos pasākumos!
6.b klases skolēni un latviešu valodas skolotāja Aina Slesare