Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Cīrulīši”

Pandēmijas laika izaicinājums – mācības attālināti, 2 m distance, virtuālā saziņa. Pakāpeniski mēs pie tā pierodam un pieņemam. Taču teātris attālināti? Izvēloties izrādi kultūrizglītības programmas “Latvijas skolas soma” piedāvājumā, mēs nedomājām, kā to skatīsimies. Izrādes dienā bija protesti – kā? pie datora? vai tas būs teātris? Un tomēr mēs skatījāmies! Rezultātu vislabāk raksturo Rihards:

“…patika! Nebija tik slikti, kā visi domāja. Skatoties izrādi, radās daudz vielas pārdomām, kuru var apspriest ar saviem draugiem vai vecākiem. Nākotnē gribētu vēl noskatīties kādu izrādi, jo zinu, ka tās vēlāk var ļoti izpalīdzēt eksāmenā.”

Par ko bija izrāde?

“…par mīlestību pret savu dzimto vietu, dzimteni, paaudžu dažādību un spēju ieklausīties un saprasties savā starpā.”(Poļina)

“…par vissvarīgāko vērtību - ģimene. Par to, cik grūti ir šķirties no savas dzimtās mājas un bērnības atmiņām. Par brāļu un māsu savstarpējām attiecībām un, protams, mīlestību, kas var dzīvot daudzus gadus.” (Veronika)

“… pat to, ka cilvēki nedzird viens otru, neprot uzklausīt, dzird tikai sevi. Ka cilvēki kļuvuši pārāk egoistiski, redz tikai sevi, viņus uztrauc tikai sava dzīve.”(Elīna)

“… par attiecībām starp varoņiem -  brāļiem un māsām, māti un bērniem, sievu un vīru.”(Agate)

“… par paaudžu dažādību  - vecākā gājuma cilvēka mīlestību pret savām dzimtām mājām un jauno paaudzi, kas grib ātrāk doties prom.” (Baiba)

Pēc izrādes noskatīšanās vienmēr ir kāds rezumējums, atklāsme, secinājums. Arī mums!

“Es ieteiktu arī citiem noskatīties šo izrādi. Tas liktu aizdomāties par savu rīcību un saviem tuviniekiem.”(Lauris)

“Manuprāt, drāmas morāle ir, ka jāciena savi vecāki, jo tie ir vieni un tie ir vienīgi, kuri atbalsta savus bērnus visu mūžu, ja pat tiem nav taisnība. Vecākiem bērni vienmēr būs paši labākie un mīļākie, bet ne vienmēr bērni tāpat izturas pret vecākiem.” (Armands)

“Visu dzīvi vecāki mums palīdz un neprasa neko pretī, toties var saprast, ka nākotnē palīdzība viņiem noderēs. Pēc šīs izrādes kļuva nedaudz skumji, jo sapratu, ka arī man drīz būs jābrauc prom no mājām un vecākiem. Es centīšos vienmēr būt blakus. Es noteikti ieteiktu noskatīties šo izrādi, jo tā man raisīja tādas savādas emocijas.” (Dagnija)

“Atziņa, kuru es sapratu, noskatoties izrādi, ir tajā, ka mīlot cilvēku, ir jāmāk pieņemt viņu. Bērnu un mātes mīlestībai ir liels spēks. Ir jāmāk sadzīvot ar visiem, tā ir liela māksla un ļoti noderīga māksla.” (Agate)

“Man patika kā spēlēja savu lomu aktieri. Bija tāds mirklis, kad man šķita, ka tas reāli notiek.” (Ilmārs)

Saprotams sižets, jēgpilns saturs, izcila aktieru spēle – tas bija veiksmīgs pasākums. Un noteikti, ka citos apstākļos mums nebūtu iespējas redzēt šo izrādi.

12.a klases audzinātāja Anna Krilova

Nav komentāru

Komentēt