Sadarbībā pats galvenais ir kvalitatīvs dialogs.

 Es_saprotu__es_zinu_varu.pdf      vecakiem.pdf      Es_aprotu____.pdf

Septembrī visās Latvijas skolās pakāpeniski tiks ieviests pilnveidotais mācību saturs un pieeja, bet pirmsskolas izglītības iestādes pēc jaunajām  vadlīnijām strādā jau pusgadu.  Lai vecāki būtu informēti, Skola2030 mājaslapā ir izveidota vecākiem domātā sadaļa http://skola2030.lv/vecakiem/kas-jazina-vecakiem.Lai pārmaiņas būtu veiksmīgas, svarīgi, lai skolām un skolotājiem šajā pārmaiņu laikā būtu arī informētu vecāku atbalsts – lai arī vecāki saprastu, kas ir kompetences, kā turpmāk būs organizēts mācību darbs, kāds vecāku atbalsts ir nepieciešams. Šī gada 4. martā   uz  darba  grupas sanāksmi  tikās   Dagdas  PII  Saulīte   administrācija, pirmsskolas skolotājas, kas  strādā  ar  sešgadīgajiem bērniem, logopēde,  Dagdas   vidusskolas sākumskolas  skolotājas un   administrācija. Tuvākajā  laikā  līdzīgas  apspriedes  notiks  arī citās  novada  izglītības iestādēs. Ikkatram skolotājam ir ko teikt  vecākiem  par  bērnu  izaugsmi.  Arī  vecāki  skatās uz skolotājiem un  gaida, ko tad teiks  par  manu bērnu.  Visam pa vidu – bērni, ļoti dažādi. Kā rīkoties, lai zinātu, kā skolā vai  pirmsskolas  izglītības  iestādē  klājas manam bērnam? Nekas labāks par sarunām nav izdomāts. Skolotājiem  ar  vecākiem, vecākiem ar bērniem jāsarunājas! Problēma, manuprāt, ne tik daudz slēpjas laika trūkumā, bet drīzāk tajā, ka vecāki bieži vien nezina, kā sarunāties ar bērnu. Lielais jautājums – par ko un kā runāt, trūkst tēmu, kas rosinātu sarunu par skolā piedzīvoto. Būtība ir kvalitatīvi pavadītajā laikā ar bērniem, kas var būt stunda vai pat tikai pārdesmit minūtes dienā. Visticamāk sarunai  gan  vecākiem, gan bērniem vajadzētu  būt par dienā piedzīvoto, ieraudzīto, uzzināto, par to, kas šķitis priecīgs vai bēdīgs, interesants, neparasts, jocīgs. To dzirdot, arī bērnos veidotos modelis, un bērns  neatbildētu ar vienu neko neizsakošu vārdu:  “Normāli’’.

Visi mēs  satiekamies skolā, katrs savā lomā. Tieši kopā – spējot sarunāties, nonākot pie kopīgas izpratnes – mēs vislabāk spēsim nodrošināt katram bērnam viņa izaugsmei nepieciešamo. Reizēm saruna izdodas, un reizēm šķiet, ka puses šķir milzu aiza un vispirms jāiemācās būvēt tilti. Arī mūsu   darba  grupas  mērķis  ir  kopīgi  meklēt  saskares  punktus  pirmsskolas  un sākumskolas   posmā, kas  ļautu  pēc  iespējas  veiksmīgāk attīstīt  mūsu  bērnu izaugsmi. Svarīgi ir visiem sarunāties bez savstarpējiem uzbrukumiem un ieteikt  savus priekšlikumus. Tādēļ  ar  dažiem   priekšlikumiem  iepazīstinām: vecākiem ir  svarīgi  domāt  par bērniem ilglaicīgā skatījumā, arī no emocionālās puses, ne tikai izmērāmu un redzamu sasniegumu ziņā. Bieži  vien vecāki ir pārāk lielās gaidas, ka viss ir jādara skolotājiem  un es varu  tikai   bērnu  atvest  uz  iestādi. Mīļie  vecāki, aicinām  Jūs  pēc  iespējas  biežāk  apmeklēt  savu  bērnu  nodarbības, lai redzētu,  ko un kā bērni mācās, kas  bērniem  jāprot. Jūs  paši  varēsiet  pārliecināties   par  sava bērna iespējām, talantiem, grūtībām, paveikto un  sagaidāmo. Būt  iesaistītam  procesā  un redzēt, ka, lai  nonāktu  pie   laba  rezultāta, jāiegulda  arī  pašiem  vecākiem  liels darbs. Tieši  tagad  liels  klupšanas  akmens  ir  bērnu  valoda .Valoda ir izglītības iegūšanas pamatā, tāpēc valodas apguve ir svarīgs uzdevums ne tikai valodu, bet arī citu jomu un mācību priekšmetu skolotājiem. Nekad agrāk sabiedrība nav saskārusies  ar tik plašu tekstu un informācijas daudzveidību kā tagad. Ja  bērns,  atnākot  uz  1.klasi, nepārvalda  valodu vai  vispār nesaprot, nespēj  izteikties, tad  ir  grūti   bērnam, skolotājam  un vecākam. Atnākot  uz  skolu, bērns  saskaras  ar  pārbaudes  darbiem, atzīmēm, vērtējumu, diagnostikas darbiem  3. un 6. klasē. Kāds to  salīdzina  ar  diagnostiku medicīnā. Kad cilvēks dodas pie ārsta, viņš taču visdrīzāk saprot, ka diagnostikas uzdevums ir noteikt, kas ar cilvēku notiek, kādā veselības stāvoklī esmu. Ja atzinums ir – vesels, tad dzīvoju tālāk, ja konstatēta kāda vaina, tad konsultējas ar ārstu un uzzinu, kā ārstēties. Bet skolēnu diagnostikas darbus bieži vien tā neuztver, lai gan vecākiem būtu jādomā līdzīgi – diagnostikas darbs uzrādīs bērna pašreizējo mācību situāciju, kas ļaus skolotājam ar bērnu vienoties, ko un kā turpmāk darīt, lai būtu labāk. Ko  es  kā  vecāks  esmu  darījis  sava  bērna  diagnozes  noteikšanā,  bērnu  izaugsmē.

Pašlaik  plānotas  izglītības  iestādēs  individuālās sarunas ar bērniem un vecākiem, kas, protams, prasīs vairāk laika, bet būs daudz vērtīgākas visām pusēm. Vecāki labāk sapratīs, ka progress  ar  bērnu   nenotiek zibenīgi . Tas  arī  nenozīmē, ka  tagad  skola mācīs  vecākus,  kā  pareizi bērnus audzināt. Neaizmirsīsim ,ka  bērni tomēr ir svarīgākie šajā sadarbībā. Kad vēl   es  pati  mācījos skolā ,  bija  tāds pieņēmums, ka uz skolu gāja vecāki  tikai tad, kad bija problēmas bērnam . Bet tagad, gluži   otrādi, jo agrāk  vecāki  zinās  par  pilnveidoto mācību saturu, jo lielāki  būs   ieguvēji. Es saprotu, tātad mans  bērns zinās, pratīs, gribēs ,varēs. Jau   marta  vidū     Dagdas  PII “  Saulītes “ 6. gadīgie  bērni  un  viņu  vecāki   tiks   aicināti   uz  iepazīšanās   nodarbībām  Dagdas  vidusskolā, ko  vadīs  Dagdas  vidusskolas   sākumskolas  skolotājas. Plānots  tādas   nodarbības  organizēt  arī  aprīlī. Sava  veida   simulācijas  spēle - iejusties   pirmklasnieka  lomā. Jau tagad , mīļie  vecāki, aicinu  pašķirstīt  1.klases   mācību  grāmatas un  iepazīt  to saturu, kas  tad  būs  bērnam  jādara  1.klasē.   Sākumskolas  skolotājas  noteikti  apmeklēs  savu  kolēģu    vadītās  nodarbības   pirmsskolā, lai  kopīgi redzētu  katra  bērna  sniegumu  attiecībā  pret  plānoto  sasniedzamo  rezultātu.

Domājot par sadarbību un komunikāciju, vēlos uzsvērt, ka tas ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai varētu kopīgi strādāt pie ieteikumu ieviešanas  un gūtu  uzlabojumus.

Informāciju  pēc  Skola2030  materiāliem  sagatavoja   M. Micķeviča ,  Dagdas novada IKSN  vadītāja 

Nav komentāru

Komentēt