Sadarbībā pats galvenais ir kvalitatīvs dialogs.
Es_saprotu__es_zinu_varu.pdf vecakiem.pdf Es_aprotu____.pdf
Septembrī visās Latvijas skolās pakāpeniski tiks
ieviests pilnveidotais mācību saturs un pieeja, bet pirmsskolas izglītības
iestādes pēc jaunajām vadlīnijām strādā
jau pusgadu. Lai vecāki būtu informēti, Skola2030 mājaslapā ir izveidota vecākiem domātā sadaļa http://skola2030.lv/vecakiem/kas-jazina-vecakiem.Lai pārmaiņas būtu veiksmīgas, svarīgi, lai
skolām un skolotājiem šajā pārmaiņu laikā būtu arī informētu vecāku atbalsts –
lai arī vecāki saprastu, kas ir kompetences, kā turpmāk būs organizēts mācību
darbs, kāds vecāku atbalsts ir nepieciešams. Šī gada 4. martā uz
darba grupas sanāksmi tikās
Dagdas PII Saulīte
administrācija, pirmsskolas skolotājas, kas strādā
ar sešgadīgajiem bērniem,
logopēde, Dagdas vidusskolas sākumskolas skolotājas un administrācija. Tuvākajā laikā
līdzīgas apspriedes notiks
arī citās novada izglītības iestādēs. Ikkatram skolotājam ir
ko teikt vecākiem par
bērnu izaugsmi. Arī
vecāki skatās uz skolotājiem
un gaida, ko tad teiks par
manu bērnu. Visam pa vidu –
bērni, ļoti dažādi. Kā rīkoties, lai zinātu, kā skolā vai pirmsskolas
izglītības iestādē klājas manam bērnam? Nekas labāks par sarunām
nav izdomāts. Skolotājiem ar vecākiem, vecākiem ar bērniem jāsarunājas!
Problēma, manuprāt, ne tik daudz slēpjas laika trūkumā, bet drīzāk tajā, ka
vecāki bieži vien nezina, kā sarunāties ar bērnu. Lielais jautājums – par ko un
kā runāt, trūkst tēmu, kas rosinātu sarunu par skolā piedzīvoto. Būtība ir
kvalitatīvi pavadītajā laikā ar bērniem, kas var būt stunda vai pat tikai
pārdesmit minūtes dienā. Visticamāk sarunai
gan vecākiem, gan bērniem
vajadzētu būt par dienā piedzīvoto,
ieraudzīto, uzzināto, par to, kas šķitis priecīgs vai bēdīgs, interesants,
neparasts, jocīgs. To dzirdot, arī bērnos veidotos modelis, un bērns neatbildētu ar vienu neko neizsakošu
vārdu: “Normāli’’.
Visi mēs satiekamies skolā, katrs
savā lomā. Tieši kopā – spējot sarunāties, nonākot pie kopīgas izpratnes – mēs
vislabāk spēsim nodrošināt katram bērnam viņa izaugsmei nepieciešamo. Reizēm
saruna izdodas, un reizēm šķiet, ka puses šķir milzu aiza un vispirms jāiemācās
būvēt tilti. Arī mūsu darba grupas
mērķis ir kopīgi
meklēt saskares punktus
pirmsskolas un sākumskolas posmā, kas
ļautu pēc iespējas
veiksmīgāk attīstīt mūsu bērnu izaugsmi. Svarīgi
ir visiem sarunāties bez savstarpējiem uzbrukumiem un ieteikt savus priekšlikumus. Tādēļ ar
dažiem priekšlikumiem iepazīstinām: vecākiem ir
svarīgi domāt par bērniem ilglaicīgā skatījumā, arī no
emocionālās puses, ne tikai izmērāmu un redzamu sasniegumu ziņā. Bieži vien vecāki ir pārāk lielās gaidas, ka viss ir
jādara skolotājiem un es varu tikai
bērnu atvest uz
iestādi. Mīļie vecāki, aicinām Jūs
pēc iespējas biežāk
apmeklēt savu bērnu
nodarbības, lai redzētu, ko un kā
bērni mācās, kas bērniem jāprot. Jūs
paši varēsiet pārliecināties par
sava bērna iespējām, talantiem, grūtībām, paveikto un sagaidāmo. Būt iesaistītam
procesā un redzēt, ka, lai nonāktu
pie laba rezultāta, jāiegulda arī
pašiem vecākiem liels darbs. Tieši tagad
liels klupšanas akmens
ir bērnu valoda .Valoda ir izglītības iegūšanas
pamatā, tāpēc valodas apguve ir svarīgs uzdevums ne tikai valodu, bet arī citu
jomu un mācību priekšmetu skolotājiem. Nekad agrāk sabiedrība nav saskārusies ar tik plašu tekstu un informācijas
daudzveidību kā tagad. Ja bērns, atnākot
uz 1.klasi, nepārvalda valodu vai
vispār nesaprot, nespēj
izteikties, tad ir grūti
bērnam, skolotājam un vecākam. Atnākot uz
skolu, bērns saskaras ar
pārbaudes darbiem, atzīmēm, vērtējumu, diagnostikas darbiem
3. un 6. klasē.
Kāds to salīdzina ar diagnostiku medicīnā. Kad
cilvēks dodas pie ārsta, viņš taču visdrīzāk saprot, ka diagnostikas uzdevums
ir noteikt, kas ar cilvēku notiek, kādā veselības stāvoklī esmu. Ja atzinums ir
– vesels, tad dzīvoju tālāk, ja konstatēta kāda vaina, tad konsultējas ar ārstu
un uzzinu, kā ārstēties. Bet skolēnu diagnostikas darbus bieži vien tā
neuztver, lai gan vecākiem būtu jādomā līdzīgi – diagnostikas darbs uzrādīs bērna
pašreizējo mācību situāciju, kas ļaus skolotājam ar bērnu vienoties, ko un kā
turpmāk darīt, lai būtu labāk. Ko
es kā vecāks
esmu darījis sava
bērna diagnozes noteikšanā,
bērnu izaugsmē.
Pašlaik
plānotas izglītības iestādēs individuālās sarunas ar bērniem un vecākiem,
kas, protams, prasīs vairāk laika, bet būs daudz vērtīgākas visām pusēm. Vecāki labāk sapratīs, ka progress ar
bērnu nenotiek zibenīgi . Tas arī
nenozīmē, ka tagad skola mācīs vecākus, kā
pareizi bērnus audzināt. Neaizmirsīsim ,ka bērni tomēr ir svarīgākie šajā sadarbībā. Kad
vēl es
pati mācījos skolā , bija
tāds pieņēmums, ka uz skolu gāja vecāki
tikai tad, kad bija problēmas bērnam . Bet tagad, gluži otrādi, jo agrāk vecāki
zinās par pilnveidoto mācību saturu, jo lielāki būs ieguvēji.
Es saprotu, tātad mans bērns zinās, pratīs, gribēs ,varēs. Jau
marta vidū Dagdas
PII “ Saulītes “ 6. gadīgie bērni
un viņu vecāki
tiks aicināti uz
iepazīšanās nodarbībām Dagdas
vidusskolā, ko vadīs Dagdas
vidusskolas sākumskolas skolotājas. Plānots tādas
nodarbības organizēt arī
aprīlī. Sava veida simulācijas
spēle - iejusties
pirmklasnieka lomā. Jau tagad ,
mīļie vecāki, aicinu pašķirstīt
1.klases mācību grāmatas un
iepazīt to saturu, kas tad
būs bērnam jādara
1.klasē. Sākumskolas skolotājas
noteikti apmeklēs savu
kolēģu vadītās nodarbības
pirmsskolā, lai kopīgi redzētu katra
bērna sniegumu attiecībā
pret plānoto sasniedzamo
rezultātu.
Domājot par sadarbību un komunikāciju, vēlos uzsvērt, ka tas ir ļoti
būtisks priekšnoteikums, lai varētu kopīgi strādāt pie ieteikumu
ieviešanas un gūtu uzlabojumus.
Informāciju pēc Skola2030
materiāliem sagatavoja M. Micķeviča , Dagdas novada IKSN vadītāja