Tikšanās ar novadnieku Armandu Pudniku
Diskusijas no cikla “Munys saknis dzan otzolus Latgalys zemē” aizsākās pirms vairākiem gadiem. Katra diskusija ir brīnišķīgs atklājums un pārsteigums, jo mums zināmus novadniekus iepazīstam personīgāk, dziļāk. Šīs tikšanās nevienu neatstāj vienaldzīgu, jo ir iespēja smelties dzīves gudrību, uzkrāt pieredzi. Un tas nu gan mums, divpadsmitajiem, tagad ir tik ļoti nepieciešams, jo ir tik daudz iespēju pēc šī mācību gada. Kā tās izmantot? Kurp doties studēt?
Lūk, dažas 12. b klases skolēnu atziņas par tikšanos ar Armandu Pudniku:
“Man patīk tādas tikšanās ar mūsu novada cilvēkiem. Es pati nevēlos doties prom no mūsu novada, gribu palikt te, un tādi cilvēki kā Armands tikai kārtējo reizi pierāda, ka mūsu novadā ir, ko darīt, ja tikai pats vēlies. Mani Armands motivē un iedvesmo, es lepojos ar darbīgiem novada cilvēkiem.” (Anita)
“Šī tikšanās bija iespēja pārdomāt savus nākotnes plānus, kā arī izlemt, kurā pilsētā es vēlētos studēt. ” (Linda)
“Tiekoties ar A. Pudniku, vēl vairāk pārliecinājos, ka Latvijā var palikt un labi dzīvot var arī tālāk no lielpilsētām. Manuprāt, šī tikšanās lieti noderēja arī tiem, kuri saprata, bet nebija pārliecināti, ka, paliekot Latgalē vai nelielā pilsētā, var piepildīt savus sapņus. Armanda stāstījums par savu dzīvi te, Latgalē, varēja daudzus iedvesmot neaizbraukt no savas tēvzemes. ” (Loreta)
“Kaut gan šī tikšanās bija tikai tiešsaistē, bija interesanti dzirdēt par jauna cilvēka panākumiem. Aizraujoši bija, ka uzzinājām par jaunu profesiju. Līdz šim es maz zināju par darba pienākumiem un profesijām vides zinātnes jomā. ” (Vineta)
“Man patika klausīties par Armanda darbošanos vairākās jomās, par viņa aizraušanos, par sasniegumiem šajos gados. ” (Oskars)
“A. Pudnikam ir darbs, kas sasaista viņu ar Latgali, ir hobiji, kuri padara dzīvi aizraujošāku. Šī tikšanās motivēja mani padomāt, vai es tiešām vēlos studēt Rīgā.” (Karīna)
12. b klases pārdomas apkopoja klases audzinātāja Leonora Brence