Jauna lappuse 10.a klases dzīvē

Mūsu izpratnē vidusskola bija kā jauns dzīves periods, grūtāks nekā iepriekšējais, bet tāds interesants un piedzīvojumu pilns. No daudziem dzirdējām, ka tagad vajadzēs pastiprināti mācīties. Varam droši pateikt, ka baidījāmies, bet tajā pašā laikā gaidījām vidusskolas gadus. Jauni klases biedri un skolotāji, cita mācību priekšmetu apguve, ārkārtējās situācijas izsludināšana, jauni likumi un ierobežojumi, cits mācīšanās veids skolā, vēlāk attālinātās mācības. Mācīties vidusskolā nav nekas jauns, bet atbildība ir lielāka.        

Katra skolotāja stundās klausījāmies par jaunām kompetencēm, daudz reižu vienu un to pašu, visi nobaidījās par tālākām mācībām. Tas taču ir labi, kad dzīvē viss mainās, jo katram no mums ir jāiziet no savas komforta zonas, lai nākotnē gūtu panākumus, sasniegtu jaunu attīstības līmeni. Neapšaubāmi attālinātām mācībām ir savi plusi, piemēram, skolēni mācās paši plānot ne tikai savu brīvo, bet visu laiku, jo mājās skolas zvani jau neskan, un mīnusi, piemēram, tehnikas trūkuma vai kļūdu pēc jaunieši nespēj veikt uzdotos darbus.

Izglītības kompetenču jauninājums tika plānots jau laikus, un neviens nevarēja zināt, ka kāds vīruss var tik ātri izplatīties, taču šo plānu arī nevar uzskatīt par pabeigtu, jo tam nav pat piemērotu mācību grāmatu. Nepieciešamās informācijas meklēšana bez palīglīdzekļiem dažreiz sagādā lielas grūtības. Tika ieviesta Zoom vide, kurā ir daudz vieglāk mācīties. Katrs var uzdot jautājumus par neskaidrībām, bet skolotājs paskaidro - tas atvieglo darbu gan skolotājiem, gan skolēniem. Patīk strādāt Zoom, jo rodas savdabīga atmosfēra, ka tu sēdi klasē, komunicē ar saviem klases biedriem un stundas laikā klausies skolotāju. Zoom ir īpaša iespēja paplašināt savas IT zināšanas un iegūt jaunu pieredzi, mācoties šādā veidā. Dažreiz izmantojam Google dokumentus bioloģijā un matemātikā, lai izveidot ar klases biedriem prezentācijas vai radošo darbu.

                Ir jādisciplinē sevi, kas arī nav viegli. Ir jāpierod pie ilga laika pavadīšanas pie datora un telefona, un tādēļ dienas beigās ir ļoti liels nogurums. Lielākā problēma, mācoties mājās, bija tā, kā sevi motivēt katru dienu cītīgi mācīties un izpildīt uzdoto, nevis gulēt gultā visu dienu. Laiks spēlē lielu lomu. Attālināta mācīšanās ir kā kaut kāda ieilguša datorspēle, kur virtuālo pilsētu un piļu vietā - skola, robotu vai attālinātu nezināmu spēlētāju vietā - skolēni. Tas ir tā, it kā mēs spēlētu uz dažādām platformām. Spēle ir daļēji interesanta, taču spēle nevar aizstāt dzīvi.

Mūsu atmiņās 2 skaisti rudens mēneši klātienē. Šogad pirmais semestris visās skolās ir neparasts. Mācījāmies tikai vienā klasē, izņemot mūzikas un sporta stundas, tālāk par savu gaiteni nevarēja iziet, jo vajadzēja ievērot distancēšanās  noteikumus. Mēs dzīvojām klasē, kur valdīja miera un draudzības atmosfēra, kur visi kopā mēs smējāmies, mācījāmies, trakojām, pārvarējām grūtības un, protams, mācījāmies no savām kļūdām. Tieši šo patīkamo emociju nepietiek, mācoties mājās. Klases biedru sejas tagad  varam redzēt tikai Zoom – prieks par tikšanos! Tēma par komunikāciju (attālināti - latviešu valodā) kādu no skolēniem pat nomāca, jo atcerējāmies interesantus, jautrus brīžus, ko pārdzīvojām skolā, taču vajag arī meklēt labo.

Patika pašpārvaldes rīkotie pasākumi, bet, mācoties attālināti, tas viss nenotiek. Visvairāk pirmajā semestrī patika Raibie rudens starti Parka rozēs, jo tur sajutām vienotu atmosfēru klases biedru vidū, kā arī bija interesanti pildīt skolotāju atjautīgos uzdevumus.

Un atkal sākās ierobežojum: nebija pasākumu, svētku, diskotēku, kur mēs varējām nedaudz aizmirst par mācībām un jauki pavadīt laiku. Mēs jau ļoti vēlamies iet uz skolu, uz visiem pulciņiem - dejošana, koris, jaunsargi, mazpulki, TDA kolektīvā un braukt ekskursijās utt. - bez ierobežojumiem, kas ir pašlaik.

Bet, mācoties mājās, interesanti ir tikai tas, ka var iziet ārā, kur ir ļoti skaisti ziemas skati, pastaigāties svaigā gaisā. Un filmu vakari kopā ar ģimeni. Savu interešu un hobiju attīstīšana, jo tam ir pietiekami laika.

Dažas 10.a klases skolēnu atziņas:

Valērija: Es cienu to, ka daudzi skolotāji velta savu brīvo no darba laiku mums, atbildot uz jautājumiem, jo bez tā būtu daudz neskaidrību. Paldies par atbalstu!

Ieva: Skolotāj, Jūs vienmēr atbildat uz maniem jautājumiem, paskaidrojat, ja kaut kas nav saprotams, tāpēc tas man ļoti patīk.

Elīna: Es ceru, ka valdība sapratīs cilvēkus, kuriem šobrīd ir grūti, cilvēki paliek bez darba, skolēniem ir grūtības mācību vielas apgūšanā, visi vēlas komunicēt, katrs grib apmeklēt jebkuras iespējamās iestādes, lai viss būtu atvērts un strādātu. Neieslēdziet mūs mājās!

Ksenija B.: Ļoti ceru, ka nākamais, tas ir, otrais semestris, notiks klātienē, jo mācīties skolā ir vieglāk nekā mājās. 

Agnese T.: Es ceru, ka otrajā semestrī būs daudz labāk un interesantāk, jo sēdēt mājās vairs nav vēlmes. Un jau tuvosies pavasaris, un tas ir labāk nekā ziema, jo mainās garastāvoklis un rodas motivācija mācīties, lai ātrāk satiktu vasaru.

Anželika: Ir prieks, ka beidzas pirmais semestris un tuvojas Ziemassvētki un Jaunais gads, tāpēc priecīgus Jums Ziemassvētkus un laimīgu Jaunu gadu!

Reinis: Protams, gribētos cerēt, ka nākamajā semestrī varēsim atgriezties skolā!

Jana: Slinkums ir jāpārvar, tāpēc mērķtiecīgi un cītīgi mācies!

Līga: Manuprāt, vislabākā Ziemassvētku dāvana visai pasaulei būtu, lai mēs beidzot varētu nebaidīties par savu tuvāko dzīvību, atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā, svinēt, priecāties un būt brīviem.

Anna: Es ļoti gaidu Ziemassvētku brīvdienas, lai varētu atpūsties, pavadīt laiku ar ģimeni. Es gaidu brīvdienas, lai varētu palasīt grāmatas vai paskatīties filmas sirds priekam.

Jolanta: Paldies maniem jaunajiem klases biedriem, kuri pieņēma mani tādu, kāda esmu.

Amālija: Es saprotu, ka skolas dzīve ir visjautrākais un labākais brīdis mūsu dzīvē. Kādreiz es gāju uz pirmo klasi un mazliet kautrējos, redzot vidusskolēnus, bet tagad, mācoties desmitajā klasē, saprotu, ka laiks paiet ļoti ātri, un mēs nepamanām, ka pilnveidojamies kā personības.

 Laura: Es domāju, skolēniem mājās var rasties vientulības sajūta, depresija, jo daudzi ir atkarīgi no cilvēkiem, tāpēc ka sarunas, savu domu izpaušana dod enerģiju. Es ar nepacietību gaidu, kad mēs visi atgriezīsimies skolā.

Raivis K.: Esmu pateicīgs visiem, kas man palīdzēja mācīties šajā grūtajā karantīnas periodā, un paldies par īpašu atsaucību skolotājiem!

Kristīna: Uz tikšanos pēc brīvdienām!

Paldies, jaunieši, par izturību, pacietību, atbildību, mērķtiecību! Uz tikšanos klātienē!

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!

10.a klases skolēnu domas un izjūtas apkopoja skolotājas Aina Slesare un Lilija Novicka.