"Kādu brīdi pirms..."
Jauna lappuse 10.a
klases dzīvē
Mūsu izpratnē
vidusskola bija kā jauns dzīves periods, grūtāks nekā iepriekšējais, bet tāds
interesants un piedzīvojumu pilns. No daudziem dzirdējām, ka tagad vajadzēs
pastiprināti mācīties. Varam droši pateikt, ka baidījāmies, bet tajā pašā laikā
gaidījām vidusskolas gadus. Jauni klases biedri un skolotāji, cita mācību
priekšmetu apguve, ārkārtējās situācijas izsludināšana, jauni likumi un
ierobežojumi, cits mācīšanās veids skolā, vēlāk attālinātās
mācības. Mācīties vidusskolā nav nekas jauns, bet atbildība ir
lielāka.
Katra skolotāja stundās
klausījāmies par jaunām kompetencēm, daudz reižu vienu un to pašu, visi
nobaidījās par tālākām mācībām. Tas taču ir labi, kad dzīvē viss mainās, jo
katram no mums ir jāiziet no savas komforta zonas, lai nākotnē gūtu panākumus,
sasniegtu jaunu attīstības līmeni. Neapšaubāmi attālinātām mācībām ir savi
plusi, piemēram, skolēni mācās paši plānot ne tikai savu brīvo, bet visu laiku,
jo mājās skolas zvani jau neskan, un mīnusi, piemēram, tehnikas trūkuma vai
kļūdu pēc jaunieši nespēj veikt uzdotos darbus.
Izglītības kompetenču jauninājums tika
plānots jau laikus, un neviens nevarēja zināt, ka kāds vīruss var tik ātri
izplatīties, taču šo plānu arī nevar uzskatīt par pabeigtu, jo tam nav pat
piemērotu mācību grāmatu. Nepieciešamās informācijas meklēšana bez
palīglīdzekļiem dažreiz sagādā lielas grūtības. Tika ieviesta Zoom vide, kurā
ir daudz vieglāk mācīties. Katrs var uzdot jautājumus par neskaidrībām, bet
skolotājs paskaidro - tas atvieglo darbu gan skolotājiem, gan skolēniem. Patīk
strādāt Zoom, jo rodas savdabīga atmosfēra, ka tu sēdi klasē, komunicē ar
saviem klases biedriem un stundas laikā klausies skolotāju. Zoom ir īpaša
iespēja paplašināt savas IT zināšanas un iegūt jaunu pieredzi, mācoties šādā
veidā. Dažreiz izmantojam Google dokumentus bioloģijā un
matemātikā, lai izveidot ar klases biedriem prezentācijas vai radošo darbu.
Ir jādisciplinē sevi, kas arī nav
viegli. Ir jāpierod pie ilga laika pavadīšanas pie datora un telefona, un tādēļ
dienas beigās ir ļoti liels nogurums. Lielākā problēma, mācoties mājās, bija
tā, kā sevi motivēt katru dienu cītīgi mācīties un izpildīt uzdoto, nevis gulēt
gultā visu dienu. Laiks spēlē lielu lomu. Attālināta
mācīšanās ir kā kaut kāda ieilguša datorspēle, kur virtuālo pilsētu un piļu
vietā - skola, robotu vai attālinātu nezināmu spēlētāju vietā - skolēni. Tas ir
tā, it kā mēs spēlētu uz dažādām platformām. Spēle ir daļēji interesanta, taču
spēle nevar aizstāt dzīvi.
Mūsu atmiņās 2 skaisti
rudens mēneši klātienē. Šogad pirmais semestris
visās skolās ir neparasts. Mācījāmies tikai vienā klasē, izņemot mūzikas un
sporta stundas, tālāk par savu gaiteni nevarēja iziet, jo vajadzēja ievērot
distancēšanās noteikumus. Mēs
dzīvojām klasē, kur valdīja miera un draudzības atmosfēra, kur visi kopā mēs
smējāmies, mācījāmies, trakojām, pārvarējām grūtības un, protams, mācījāmies no
savām kļūdām. Tieši šo patīkamo emociju nepietiek, mācoties mājās. Klases
biedru sejas tagad varam redzēt tikai Zoom – prieks par tikšanos!
Tēma par komunikāciju (attālināti - latviešu valodā) kādu no skolēniem pat
nomāca, jo atcerējāmies interesantus, jautrus brīžus, ko pārdzīvojām skolā,
taču vajag arī meklēt labo.
Patika pašpārvaldes rīkotie pasākumi, bet, mācoties
attālināti, tas viss nenotiek. Visvairāk pirmajā semestrī patika Raibie rudens
starti Parka rozēs, jo tur sajutām vienotu atmosfēru klases biedru vidū, kā arī
bija interesanti pildīt skolotāju atjautīgos uzdevumus.
Un atkal sākās ierobežojum: nebija pasākumu, svētku, diskotēku,
kur mēs varējām nedaudz aizmirst par mācībām un jauki pavadīt laiku. Mēs jau ļoti vēlamies iet uz skolu, uz visiem
pulciņiem - dejošana, koris, jaunsargi, mazpulki, TDA kolektīvā un braukt
ekskursijās utt. - bez ierobežojumiem, kas ir pašlaik.
Bet,
mācoties mājās, interesanti ir tikai tas, ka var iziet ārā, kur ir ļoti skaisti
ziemas skati, pastaigāties svaigā gaisā. Un filmu vakari kopā ar ģimeni. Savu
interešu un hobiju attīstīšana, jo tam ir pietiekami laika.
Dažas 10.a klases skolēnu
atziņas:
Valērija: Es cienu to, ka daudzi skolotāji velta
savu brīvo no darba laiku mums, atbildot uz jautājumiem, jo bez tā būtu daudz
neskaidrību. Paldies par atbalstu!
Ieva: Skolotāj,
Jūs vienmēr atbildat uz maniem jautājumiem, paskaidrojat, ja kaut kas nav
saprotams, tāpēc tas man ļoti patīk.
Elīna: Es ceru, ka valdība sapratīs cilvēkus, kuriem šobrīd ir grūti, cilvēki
paliek bez darba, skolēniem ir grūtības mācību vielas apgūšanā, visi vēlas
komunicēt, katrs grib apmeklēt jebkuras iespējamās iestādes, lai viss būtu
atvērts un strādātu. Neieslēdziet mūs mājās!
Ksenija B.: Ļoti ceru, ka nākamais, tas ir, otrais
semestris, notiks klātienē, jo mācīties skolā ir vieglāk nekā mājās.
Agnese T.: Es ceru, ka otrajā semestrī būs daudz labāk un interesantāk,
jo sēdēt mājās vairs nav vēlmes. Un jau tuvosies pavasaris, un tas ir labāk
nekā ziema, jo mainās garastāvoklis un rodas motivācija mācīties, lai ātrāk
satiktu vasaru.
Anželika: Ir prieks, ka beidzas pirmais semestris un tuvojas Ziemassvētki un
Jaunais gads, tāpēc priecīgus Jums Ziemassvētkus un laimīgu Jaunu gadu!
Reinis: Protams, gribētos cerēt, ka nākamajā
semestrī varēsim atgriezties skolā!
Jana: Slinkums ir jāpārvar, tāpēc
mērķtiecīgi un cītīgi mācies!
Līga:
Manuprāt, vislabākā Ziemassvētku dāvana visai
pasaulei būtu, lai mēs beidzot varētu nebaidīties par savu tuvāko dzīvību,
atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā, svinēt, priecāties un būt brīviem.
Anna: Es ļoti gaidu Ziemassvētku brīvdienas, lai varētu
atpūsties, pavadīt laiku ar ģimeni. Es gaidu brīvdienas, lai varētu palasīt
grāmatas vai paskatīties filmas sirds priekam.
Jolanta: Paldies maniem
jaunajiem klases biedriem, kuri pieņēma mani tādu, kāda esmu.
Amālija: Es saprotu, ka skolas dzīve ir visjautrākais un labākais brīdis
mūsu dzīvē. Kādreiz es gāju uz pirmo klasi un mazliet kautrējos, redzot
vidusskolēnus, bet tagad, mācoties desmitajā klasē, saprotu, ka laiks paiet
ļoti ātri, un mēs nepamanām, ka pilnveidojamies kā personības.
Laura: Es domāju, skolēniem mājās var rasties vientulības sajūta,
depresija, jo daudzi ir atkarīgi no cilvēkiem, tāpēc ka sarunas, savu domu
izpaušana dod enerģiju. Es ar nepacietību gaidu, kad mēs visi atgriezīsimies
skolā.
Raivis K.: Esmu
pateicīgs visiem, kas man palīdzēja mācīties šajā grūtajā karantīnas periodā,
un paldies par īpašu atsaucību skolotājiem!
Kristīna:
Uz tikšanos pēc brīvdienām!
Paldies, jaunieši, par izturību,
pacietību, atbildību, mērķtiecību! Uz tikšanos klātienē!
Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu
Jauno gadu!
10.a klases skolēnu domas un
izjūtas apkopoja skolotājas Aina Slesare un Lilija Novicka.
“Tuvojas
gada beigas. Pavisam drīz mēs visi sajutīsim šo Ziemassvētku noskaņojumu, bet
tagad ir laiks pārdomāt par aizejošo gadu, padomāt par sapņiem un mērķiem Jaunajā
gadā. 2020. gads visiem bija sarežģīts un neparasts, bet tas katram deva
iespēju pārdomāt vai izmainīt savu dzīvi. Padomāt par to, vai visu es daru
pareizi? Cerams, ka 2021. gads nepievils
un dos iespēju realizēt visas savas idejas, iecerētos mērķus, piepildīt sapņus
bez kādiem ierobežojumiem, jo Jaunais gads ir
brīnuma, piepildīto cerību laiks. Vēlos, lai šis gads atnestu vairāk spilgtu
un pozitīvu emociju, ienestu mūsu dzīvē pārmaiņas, kuras padarīs to interesantāku,
aizraujošāku, atmiņām bagātāku. Novēlu katram atrast savu laimi, dzīvot mīlestībā,
mazāk pārdzīvot, atrasties tikai tuvu cilvēku lokā un atteikties no visa
negatīvā, kas notiek dzīvē!” (Polina Smoļaninova)
“…Šādos apstākļos sāc saprast to,
cik cilvēks ir niecīga radība, bez pagātnes un nākotnes, jo uz Visuma fona
cilvēka dzīvība ir ļoti īss brīdis. Atklāsmei seko lielo pārdomu laiks, un parasti
dzīves prieki vairs nedod to gandarījumu kā iepriekš.” (Raivis Grabovskis)
“…šogad nevarēja ceļot, bet toties varēja ilgāk palikt ar
tuvākajiem un izbaudīt laiku kopā. Diemžēl atcēla Dziesmu un deju svētkus, mēs
tur ļoti gribējām tikt pirmo reizi, cītīgi gatavojāmies. Domāju, šie
Ziemassvētki un Jaunais gads būs mums kaut kas jauns. Tagad visi esam mājas ar
ģimeni, varēsim svinēt svētkus kopā, ģimenes lokā.” (Arvīds Aprubs)
“Šis
gads arī personīgi man bija svarīgs, jo 18 gados es jūtu, ka manas domas un
viedokļi par dažādām tēmām ir stipri mainījušies, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Es izmetu no galvas nevajadzīgas lietas, par kurām fanoju, un pievērsos daudz
svarīgākām lietām, līdz kurām ir jācenšas nonākt. Pareizāk sakot, izvirzīju sev prioritātes,
kuras patiešām ir svarīgas. Vairāk sāku filozofēt, apdomāt savu viedokli par jebkādu
tematu, salīdzināt to ar citiem. Man šķiet, es sapratu, ko nozīmē sākt kļūt
pieaugušam ne tikai fiziski, bet arī morāli. Bet man vēl ir daudz ko jāiemācās,
it sevišķi svarīgs ir režīms. Mācēt dzīvot pēc grafika un plānot dienu ir ļoti
vērtīgi, un es to saprotu, bet man to grūti apgūt. Nākamajā gadā es gribētu, kā
minimums, nepalikt stulbāks, gūt dažādu pieredzi visvisādās nozarēs un atrast
savu. Un vēl vairāk gribētu pašizglītoties un rezultātā kļūt par izglītotu un kulturālu
cilvēku.” (Vladislavs Beinarovičs)
“…
Šogad mēs visi bijām un joprojām esam spiesti iziet no savas jau pat gadiem
ilgi ierastās rutīnas un komforta zonas. Man šis gads bija ļoti emocionāli
nelīdzsvarots. Tas lika man aizdomāties par savu dzīves mērķi, par sevi kopumā
un mudināja mani mainīt sevi uz labāko pusi. Varu ar prieku atzīt, ka man izdevās
padarīt šo gadu labāku, sākot nodarboties ar to, kas man patiešām patīk. Dzīve
mīl tos, kuri nāk tai pretī ar smaidu!” (Agate Krilova)
“…Gada garumā par veiksmīgāko notikumu uzskatu ZPD
konferenci Daugavpilī, jo tas ļāva attīstīt prasmes, kas būs nepieciešamas augstākās
izglītības ieguvei. Arī Starptautiskajā krievu valodas olimpiādē kā svešvalodā,
kur ieguvu 2. vietu, guvu sev jaunu pieredzi. Gada garumā spēju paskatīties filmas,
seriālus, izlasīt grāmatas, “pāriet” datorspēles ap 50 + darbiem. Tas pozitīvi
ietekmēja manu personību, manus uzskatus un iztēli, kā arī deva milzīgu devu
pozitīvo emociju. Manuprāt, ja gads būtu tāds kā citi, tad es sasniegtu daudz
vairāk un pavadītu laiku lietderīgāk.
No 2021. gada gaidu, pirmkārt, savu mērķu sasniegšanu,
kas ietekmēs vairākus gadus nākotnē. Tie mērķi būtu eksāmenu nokārtošana un
iestāšanās universitātē, arī mācības universitātē, jo svarīgi ir ne tikai
iestāties, bet arī spēt tikt līdzi mācību procesam. Vēlos saplānot laiku tā,
lai pietiktu gan mācībām, gan atpūtai, gan arī apmeklēt vairākus pasākumus,
piemēram, Pasaules Čempionātu Hokejā 2021, kuram jānotiek Latvijā.” (Jevgēnijs
Locs)
“…Šogad es sagaidīju ilgi
gaidītos 18 gadus. Diemžēl tie pagāja bez svinēšanas Covid – 19 dēļ. Ir arī pozitīvais,
karantīna palīdzēja man vairāk pievērst uzmanību autoskolai, tāpēc veiksmīgi
tika nokārtots eksāmens un iegūtas tiesības.
Gaidīju Žetonu vakaru. Gribējās sajust
to īpašo atmosfēru, taču svinīgā pasākuma diemžēl nebija. Ceru, ka līdz
pavasarim situācija būs labāka un mēs varēsim atvadīties no skolas svinīgā
noskaņojumā.” (Baiba Kalniņa)