Pasaules lielākā mācību stunda 2020: Pandēmija ir portāls!
Vēsturiski pandēmijas ir piespiedušas
cilvēkus saraut saites ar pagātni un
iedomāties jaunu pasauli.
Šī pandēmija nav izņēmums.
Tas ir portāls.
Vārti no vienas pasaules uz nākamo.
Mēs varam izvēlēties, vai iet tiem cauri,
velkot līdzi aiz sevis aizspriedumu un
naida liemeņus,
mūsu postažu, datu bankas vai mirušās
idejas,
mūsu nedzīvās upes un piedūmotās debesis.
Vai arī
mēs varam iziet cauri viegli
ar mazu somu.
Būt gatavi iedomāties citu pasauli
un par to cīnīties.
/Arundhati Roja (Arundhati Roy)/
Šī gada rudenī, pēc UNESCO LNK
iniciatīvas, vienlaikus vairāk nekā simts pasaules valstīs norisinājās akcija
“Pasaules lielākā mācību stunda”, aicinot ikvienu apstāties un aizdomāties par
to, kādu vēlamies redzēt pasauli pēc pandēmijas, aicinot iedomāties pandēmiju
kā portālu no vecās pasaules uz jauno, kuru šķērsojot, varam izvēlēties, ko
likt mūsu ceļasomā.
12.a klasei šī stunda bija ne
tikai lielākā, bet arī garākā. Temats aktuāls, raisīja pārdomas un
nepieciešamību analizēt, tāpēc viena stunda, ko veltījam šim tematam, izrādījās
par īsu. Situācija valstī diktē savus noteikumus, tāpēc, iesākot stundu
klātienē, pabeidzām to attālināti.
Iepazīstoties ar UNESCO
globālajiem mērķiem, kas aktuāli jebkurā laikā, arī šodien, skolēni, izmantojot
avīzes raksta vai ieraksta blogā (the cover story) metodi, analizēja pašreizējo
situāciju un centās iedomāties, ko sabiedrība gribētu dzirdēt 2030. gadā,
atskatoties pagātnē desmit gadus atpakaļ. Kā svarīgāko visi atzīmēja veselību,
kas liecina, ka jaunieši apzinās situācijas nopietnību. Katrs apdomāja, ko
varētu darīt viņš, lai sasniegtu globālos mērķus, uzrakstot apņemšanos, kas
palīdzētu to darīt.
Izrādījās, ka nemaz nav viegli
atšķirot, ko mēs liksim savā somā, ejot caur portālu, kādu nākotni mēs gribam
redzēt, un kas tur būs nepieciešams. Kopīgi mums izdevās sašķirot, ko ņemt
līdzi, ko atstāt tajā pusē, ko var darīt šodien, lai nākotne būtu labāka.
Vēl pavisam nedaudz laika
palicis, kad 12.a klase dosies savā lielajā, pieaugušajā dzīvē. Lai šīs
apņemšanās, kas izskanēja skaļi un tās, kuras katrs pateica sev, palīdz saprast
savu atbildību par sevi, ģimeni, apkārtējiem. Lai tad, kad “Mūsu domas skrien
uz priekšu un atpakaļ, cerot atgriezties pie normalitātes, cenšoties savienot
mūsu nākotni un pagātni”( Arundhati Roja (Arundhati Roy)), protam reāli
novērtēt esošo un domāt par nākotni!
12.a klases audzinātāja Anna
Krilova