Pateicība-stimuls un motivācija!
Uzslava
mācību procesa laikā stimulē skolēnu darīt vēl labāk, ceļ viņa pašvērtējumu.
Viņš gūst cieņu un atzinību no klasesbiedriem
un skolotājiem.
Pateicība, ko skolēns saņem, noslēdzot kādu
apmācības posmu, stimulē un motivē apgūt jaunas zināšanas un prasmes ar vēl
lielāku sparu.
Lūk, tāpēc jau trešo gadu Dagdas vidusskolas
skolēniem, kuri gūst teicamas sekmes
mācībās, kā pateicība un uzslava par darbu tiek dota iespēja doties
jēgpilnā braucienā – ekskursijā. Šogad mūsu teicamnieki devās uz Daugavpili.
Skolēni apmeklēja mākslas studiju “Putra”, kurā
māksliniece Oksana Vronska pastāstīja par dažādām grafikas tehnikām. Skolniecēm
pašām bija radoši jāstrādā, lai varētu izveidot darbiņus linogriezuma tehnikā,
dobspieduma tehnikā un citās drukas tehnikās. Māksliniece novadīja interesantu
nodarbību, kurā tika attīstīta telpiskā iztēle, radošā domāšana un fantāzija.
Dagdas vidusskolas skolēni pārliecinājās par
kalēja meistarību, ieklausījās viņa interesantajā, aizrautīgajā stāstījumā par
savu arodu, atbildēja uz visiem skolēnus interesējošajiem jautājumiem, taču
vislielāko interesi un azartu bērnos radīja pašu dalība piemiņas monētiņu
kalšanā. Tas prasīja spēku, veiklību un precizitāti, jo veseris, ar kuru
skolēni darbojās, svēra 7kg.
Vronsku radošo ģimeni labi pazīst gan
Daugavpilī, gan daudz kur citur. Apmeklētāji ar izbrīnu un sajūsmu vēro viņu
darbu, bet daudzi ir neizpratnē, kā mūsdienās var nodarboties ar veco laiku
amatu – kalšanu. Taču citu šaubas Vronskus neuztrauc, jo viņi jau sen ir cieši
pārliecināti, ka kalšana ir tieši tas, ko viņi vēlas darīt, un amatnieki ieliek
savā darbā visu dvēseli.
Edgara kalēja darbnīca atrodas Čerepovā, „tālāk
no civilizācijas”, lai nevienam netraucētu smēdes troksnis. Kalēja darbnīca
bija Edgara sapnis, un, lai arī telpa ir maza un tiek īrēta, tā ir viņa prieks,
vieta, kur no bezveidīga dzelzs gabala top izturīgas un mūžīgas lietas.
Vronskus bieži aicina piedalīties pasākumos
dažādās valstīs, Edgaru pat aicinājuši strādāt uz ASV, Itāliju, bet viņš
atteicās: „Es būšu tikai šeit, kurš tad cits cels mūsu Latgali?” dēls Gļebs piebilst: „Uz Ameriku nebraukšu!”
Edgars un Oksana dēvē sevi par latgaliešu nacionālistiem un atzīstas mūžīgā
mīlestībā savam dzimtajam reģionam. Viņi labprāt, ja ir iespēja, braukā pa
pasauli, iepazīstas ar cilvēkiem, smeļas iedvesmu, bet vienmēr atgriežas mājās,
lai dzīvotu un strādātu tikai šeit. Oksana, Edgars un viņu domubiedri ir
izveidojuši mākslas studiju darbnīcu „Putra Art”, lai jauno paaudzi mācītu domāt
citādi, brīvi nodarboties ar mākslu, neierobežojot sevi ar stereotipiem.
Pēc radošo darbnīcu apmeklēšanas devāmies uz
Daugavpils zoodārzu, kur varēja aplūkot dažādus eksotiskos dzīvniekus. Jautrie
susuri piesaistīja skolēnu uzmanību ar savām rotaļām. Pārsteidza dzīvnieku,
putnu, rāpuļu un kukaiņu daudzveidība. Ar interesi skolēni vēroja dzeltenā
pitona, kura garums bija vairāk kā 3m, pārvietošanos savā būrī.
Pēc zoodārza apmeklējuma daļa skolēnu ieturēja maltīti Supburgerā,
citi apmeklēja picēriju Solo centrā, citi apskatīja lielo egli un slidotavu
pilsētas centrā. Šo dienu padarīja vēl jaukāku saulainais laiks un sirsnīgā
atmosfēra. Pirms došanās mājup skolēni saņēma pateicības ar gudrības simbolu
“Pūci”, kurā bija šādi vārdi: “Pateicamies par tavu uzcītību mācībās! Paldies
taviem vecākiem par atbalstu, sapratni un gādību!”
Skolas administrācija