Pateicība-stimuls un motivācija!

Uzslava mācību procesa laikā stimulē skolēnu darīt vēl labāk, ceļ viņa pašvērtējumu. Viņš gūst cieņu un atzinību no klasesbiedriem  un skolotājiem.

Pateicība, ko skolēns saņem, noslēdzot kādu apmācības posmu, stimulē un motivē apgūt jaunas zināšanas un prasmes ar vēl lielāku sparu.

Lūk, tāpēc jau trešo gadu Dagdas vidusskolas skolēniem, kuri gūst teicamas sekmes  mācībās, kā pateicība un uzslava par darbu tiek dota iespēja doties jēgpilnā braucienā – ekskursijā. Šogad mūsu teicamnieki devās uz Daugavpili.

Skolēni apmeklēja mākslas studiju “Putra”, kurā māksliniece Oksana Vronska pastāstīja par dažādām grafikas tehnikām. Skolniecēm pašām bija radoši jāstrādā, lai varētu izveidot darbiņus linogriezuma tehnikā, dobspieduma tehnikā un citās drukas tehnikās. Māksliniece novadīja interesantu nodarbību, kurā tika attīstīta telpiskā iztēle, radošā domāšana un fantāzija.

Dagdas vidusskolas skolēni pārliecinājās par kalēja meistarību, ieklausījās viņa interesantajā, aizrautīgajā stāstījumā par savu arodu, atbildēja uz visiem skolēnus interesējošajiem jautājumiem, taču vislielāko interesi un azartu bērnos radīja pašu dalība piemiņas monētiņu kalšanā. Tas prasīja spēku, veiklību un precizitāti, jo veseris, ar kuru skolēni darbojās, svēra 7kg.

Vronsku radošo ģimeni labi pazīst gan Daugavpilī, gan daudz kur citur. Apmeklētāji ar izbrīnu un sajūsmu vēro viņu darbu, bet daudzi ir neizpratnē, kā mūsdienās var nodarboties ar veco laiku amatu – kalšanu. Taču citu šaubas Vronskus neuztrauc, jo viņi jau sen ir cieši pārliecināti, ka kalšana ir tieši tas, ko viņi vēlas darīt, un amatnieki ieliek savā darbā visu dvēseli.

Edgara kalēja darbnīca atrodas Čerepovā, „tālāk no civilizācijas”, lai nevienam netraucētu smēdes troksnis. Kalēja darbnīca bija Edgara sapnis, un, lai arī telpa ir maza un tiek īrēta, tā ir viņa prieks, vieta, kur no bezveidīga dzelzs gabala top izturīgas un mūžīgas lietas.

Vronskus bieži aicina piedalīties pasākumos dažādās valstīs, Edgaru pat aicinājuši strādāt uz ASV, Itāliju, bet viņš atteicās: „Es būšu tikai šeit, kurš tad cits cels mūsu Latgali?”  dēls Gļebs piebilst: „Uz Ameriku nebraukšu!” Edgars un Oksana dēvē sevi par latgaliešu nacionālistiem un atzīstas mūžīgā mīlestībā savam dzimtajam reģionam. Viņi labprāt, ja ir iespēja, braukā pa pasauli, iepazīstas ar cilvēkiem, smeļas iedvesmu, bet vienmēr atgriežas mājās, lai dzīvotu un strādātu tikai šeit. Oksana, Edgars un viņu domubiedri ir izveidojuši mākslas studiju darbnīcu „Putra Art”, lai jauno paaudzi mācītu domāt citādi, brīvi nodarboties ar mākslu, neierobežojot sevi ar stereotipiem.

( http://latgaleslaiks.lv)

Pēc radošo darbnīcu apmeklēšanas devāmies uz Daugavpils zoodārzu, kur varēja aplūkot dažādus eksotiskos dzīvniekus. Jautrie susuri piesaistīja skolēnu uzmanību ar savām rotaļām. Pārsteidza dzīvnieku, putnu, rāpuļu un kukaiņu daudzveidība. Ar interesi skolēni vēroja dzeltenā pitona, kura garums bija vairāk kā 3m, pārvietošanos savā būrī.

Pēc zoodārza apmeklējuma  daļa skolēnu ieturēja maltīti Supburgerā, citi apmeklēja picēriju Solo centrā, citi apskatīja lielo egli un slidotavu pilsētas centrā. Šo dienu padarīja vēl jaukāku saulainais laiks un sirsnīgā atmosfēra. Pirms došanās mājup skolēni saņēma pateicības ar gudrības simbolu “Pūci”, kurā bija šādi vārdi: “Pateicamies par tavu uzcītību mācībās! Paldies taviem vecākiem par atbalstu, sapratni un gādību!”

 Skolas administrācija

Nav komentāru

Komentēt