Vēsture, latviskā sajūta un daba
Ekskursija – viens no patīkamākajiem skolas ārpusstundu pasākumiem arī tad, ja skolēni jau ir lieli un mācās vidusskolā pēdējo mēnesi.
Kopā ar saviem 12.a klases audzēkņiem, angļu valodas skolotāju Larisu un viņas māsu Nataliju no Kijivas aizbraucām uz Cēsīm - vienu no vecākajām pilsētām Latvijā, Hanzas savienības pilsētu un vienu no Livonijas ordeņa mestru rezidencēm. Cēsu vislielākie dārgumi ir vecpilsēta un labi saglabājušās Livonijas ordeņa pilsdrupas. Viduslaiku tērpā ģērbtas pils kalpotājas pavadībā devāmies izzināt pils noslēpumus, tās tapšanas vēsturi un daudz interesantu faktu par sadzīvi viduslaikos, centāmies sajust seno auru pils iekšpagalmā, lukturīšu gaismā uzkāpām Rietumu tornī. Skumjāk nekā agrāk uztvērām stāstījumu un senatnes liecības par uzbrukumiem pilij, par Ivana Bargā un viņa armijas nežēlību, jo kara šausmas šobrīd piedzīvo ukraiņu tauta.
Cēsis ir skaista un sakopta pilsēta. To varēja novērot gan pa autobusa logu, gan pastaigājoties pa pils laukumu un vecpilsētu.
Pa ceļam uz zemnieku saimniecības „Krūmiņi” Maizes māju pievērsu skolēnu uzmanību dzelceļa tiltam pāri Raunai. 1889.gadā celtais mūra tilts ir Baltijā augstākā šāda veida dzelzceļa būve. Tā augstums ir 24 metri, bet garums – 78,9 metri. Tilts uzcelts dzelzceļa līnijā Rīga – Valka. Tilts ir neparasts arī ar to, ka vilcieniem, it sevišķi kravas smagsvara, šeit jāuzņem tieši 80 km/h ātrums. Braukt ātrāk pār tiltu nav atļauts, bet braucot lēnāk, vilciens nespēj pārvarēt nelielo kāpumu abās tilta pusēs un pēc brīža var sākt slīdēt atpakaļ.
1919.gada jūnijā tilta apkaimē notika sīvas kaujas. Par tām 2018. gadā pie dzelzceļa tilta uzņemta viena no filmas “Dvēseļu putenis” kara ainām.
Ierodoties Maizes mājas pagalmā, tās saimnieces aicināja mūs sastāties aplī. Cik patiess prieks man bija par saviem audzēkņiem, ka viņi varēja atbildēt uz jautājumiem par Latvijas vēstures faktiem! Tos saimnieces uzdeva, lai mēs saprastu, cik sena ir saimniecības, kas aizsākusies jau 1920.gadā, vēsture. Dukuļu pusmuižas zemēs šo saimniecību sāka veidot Brīvības cīņu dalībnieks Pēteris Šedriks. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas “Krūmiņu” mājās saimnieko Pētera mazmeita ar vīru, turpinot saglabāt gan senču mājas, gan veidot un uzturēt latvisku sajūtu saviem ciemiņiem.
Pasākumu “No grauda līdz maizei” Maizes mājā izvēlējāmies tāpēc, ka tas ir iekļauts Latvijas Skolas somas programmā. Senajā klētiņā ar ļoti mūsdienīgu kamīnu, kas tik ļoti noderēja aukstajā pavasara dienā, mūs iepazīstināja (vairāk gan jautājot mums pašiem) ar labības veidiem, to atpazīšanu un izmantošanu, maizes cepšanas senajiem piederumiem. Kopā gatavojām ugunskura zupu un cepām maizi. Pabarojām trušus un vēl paguvām sasildīties, uzspēlējot dažādas spēles brīvā dabā. Pasākums bija jauks un izzinošs.
Dabas valdzinājumu izjutām pie Gaujas. Ērgļu klintis ir viens no izcilākajiem dabas objektiem Gaujas Nacionālajā parkā, tā ir Baltijā monolītākā smilšakmens klinšu siena, tās garums ir ap 700 metru, Gauja apskalo ap 330 metru garu daļu, maksimālais augstums ir līdz 22 metriem. Ērgļu (arī Ērģeļu) klinšu nosaukums esot radies no atbalss, kas it kā skanējusi kā ērģeles. Pastaigu takas izstaigāja katrs, cik vien gribēja un spēja.
Atpakaļceļā uz mājām palūdzām dalīties iespaidos par ekskursiju mūsu līdzbraucēju no Ukrainas Nataliju. Klausījāmies viņas emocionālo stāstījumu ukraiņu valodā un sapratām viņas vēstijumu par to, ka vēsture ir jāmācās, lai šobrīd pasaulē notiekošo varētu izvērtēt kritiski.
Priecājos, ka viņa pamanīja, cik ļoti jauki, disciplinēti un zinoši ir mani mīļie 12-klasnieki! Paldies viņiem par to!
Paldies kolēģei Larisai par palīdzību un atbalstu ekskursijas laikā!
Paldies šoferim Aldim Gražulim par drošu izvizināšanu pa Tēvzemes ceļiem!
12.a klases audzinātāja Aija Babre