„Vieglākais veids, kā sākt novērtēt savu darbu, ir iedomāties sevi bez tā...” (O.Vailds)
Starptautisko strādnieku dienu svin 1. maijā. Šo datumu izvēlējās Otrā Internacionāle, lai pieminētu Hejmārketas slaktiņu Čikāgā, kur 1886. gada 4. maijā notika sadursmes starp astoņu stundu darbadienas aizstāvjiem un policiju, kur vairāki cilvēki gāja bojā.
Ik gadu Darba svētki tiek atzīmēti 80 pasaules valstīs. Šajā dienā tiek aktualizēti mūsdienu darba ņēmējiem nozīmīgi jautājumi un problēmas. 1. maijā daudzās valstīs notiek demonstrācijas ar protesta saukļiem par zemajām algām un neapmierinošiem darba apstākļiem, valdības īstenotajiem taupības pasākumiem vai augsto bezdarba līmeni. Demonstrāciju apmērs un tematika mainās atšķirībā no konkrētā gada aktualitātēm un samilzušajām problēmām.
Pirmo reizi Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi notika 1893. gadā Liepājā.
1990. gada 3. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome pasludināja 1. maiju par svētku dienu ar nosaukumu — Darba svētki. Vēstures gaitā daudz kas ir mainījies - gan tradīcijas, gan ieradumi, taču svinēšanas mērķis ir tāds pats.
Darba svētki mūsdienās – kā veicās 10. klases skolēniem:
Daļa skolēnu ģimeņu šo dienu neuzskata par svarīgiem un nozīmīgiem svētkiem, tāpēc nesvin vai dara to reti. Citi svētkus pavada kopā ar ģimeni, radiniekiem vai tuviem draugiem, kopā ēdot svētku pusdienas vai vakariņas, iesākot grila sezonu vai kopā rīkojot pikniku brīvā dabā. Parasti tas notiek pēcpusdienā, kad visi darbi ir izdarīti. Dažas ģimenes šajā dienā kārto māju, dārzu un pagalmu, tādā veidā kopā darot labus darbus. Citiem kā tradīcija ir satikt sen neredzētus ģimenes locekļus vai apciemot vecvecākus, dienu pavadīt bez viedierīcēm, bet tā vietā būt kopā ar ģimeni. Ir tādi skolēni, kuriem 1. maija svētki sakrīt ar dzimšanas dienām vai citiem ģimenē svarīgiem svētkiem, tāpēc tie svin visu kopā.
Manuprāt, šogad šīs diena svinēšana ir labs veids atpūsties un atgūt spēkus, lai veiksmīgi pabeigtu mācību gadu, kurš nevienam nav izdevies viegli, tāpēc visiem vēlu veiksmi un izturību atlikušajā mācību procesā.
Anna Andžāne, 10. a klase